No dzejnieka Leona Brieža atvadoties

„Dzeja ir sapnis, kuru redz mūsu allaž nomodā esošās dvēseles acis un to pačukst mūsu lūpām” – tik izteiksmīgi dzeju reiz raksturoja izcilais dzejnieks un atdzejotājs Leons Briedis. Viņš pats bija īstens valodas un vārdu burvis, viņa dzejā bija liels garīgs dziļums un dvēseliskums, un tā ļoti spilgti atklāja Leona Brieža ārkārtīgi lielo mīlestību uz latviešu valodu.