Akadēmiķis Bruno Andersons: Latvijas zinātne ir par lielu Latvijas budžetam

Nešņukstēt kaktiņā, bet piefiksēt problēmu un to risināt – tāds ir ķīmiķa Bruno Andersona moto, kas palīdzējis „izstūrēt” cauri zinātnes līkločiem un saglabāt optimismu arī laikā, kad Latvijas zinātnei klājies visgrūtāk. Plecu pie pleca ar sievu, zinātnieci Ingeborgu Andersoni, viņš jau četrus gadu desmitus strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, kur pašlaik vada Koksnes bionoārdīšanās un aizsardzības laboratoriju.  Lielā mērā tieši pateicoties Bruno Andersona nerimstošajām idejām, savulaik uz Latviju izdevās atvest vācu ekspertus, kas ar gāzi iznīdēja ķirmjus vairākās Latvijas baznīcās, tai skaitā Rīgas Doma tornī. Tieši darbs koka mantojuma aizsardzībā ir tas, ko Bruno Andersons savā karjerā pieticīgi izceļ visvairāk. Šonedēļ viņam pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas lielo medaļu. Šo godu viņš dala ar fiziķi Linardu Skuju – savu klasesbiedru.