Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta skolu sistēma – viduvējību kalve?
Iepriekš jau vēstījām par privāto sporta klubu attiecībām ar Rīgas pašvaldību. Rīgas privāto klubu ieskatā, pašvaldības sporta skolas kropļo konkurenci un apgrūtina klubu tradīciju nostiprināšanu. Tomēr ārpus galvaspilsētas privāto klubu ir krietni mazāk, un tie cenšas veidot sadarbību ar pašvaldību sporta skolām. Veiksmīgs piemērs ir Salaspils basketbola klubs, kas aizvadītajā sezonā izcīnīja sudraba godalgas Nacionālajā basketbola līgā jeb 2. divīzijas čempionātā.
Intervija - Aigars Armanovs, basketbolista tētis Salaspilī
"Mēs varbūt esam labs paraugs, kā var izaugt kaut kas dažu gadu laikā, ņemot vērā, ka tradīcijas līdz šim bija apaļa nulle. Tas ir labs piemērs, ka ar sabiedrisko, brīvprātīgo darbu, ar entuziasmu var kaut ko uzbūvēt.’
Kā izaugsmes priekšnoteikumus Armanovs min fanātisku sporta skolas treneri Valdi Razumovski un aktīvus vecākus, kas metušies darīt visdažādākos brīvprātīgos darbus un meklēt sponsorus. Armanovs stāsta, ka pašvaldības dotācija pieaugušo komandai ir ap 30 tūkstošiem eiro, ko aprēķina pēc pašvaldības noteiktiem kritērijiem, un apmēram tikpat izdevies piesaistīt no vietējiem uzņēmējiem, no kuriem daļa ir Salaspils sporta skolas absolventi. Armanovs uzskata, ka valsts nodokļu atlaižu politika tiem uzņēmējiem, kuri strādā ar peļņu, nav peļama, taču nepieciešams izskaidrojošais darbs.
Intervija - Aigars Armanovs, basketbolista tētis Salaspilī
"Tad uzņēmējs aizdomājas: "Ja manam uzņēmumam ir peļņa, tad es varu izvēlēties, ko darīt." Bet daudzi uzņēmēji, ar ko mēs esam saskārušies, nav informēti un nemaz nezina par šādu iespēju – ka var no peļņas kaut kādu daļu novirzīt tālāk sporta atbalstam."
Pēdējo 10 gadu laikā lielu uzrāvienu basketbolā piedzīvojis Tukums. No dažiem desmitiem bērnu basketbols izaudzis līdz pāris simtiem, lielā mērā pateicoties treneru Mārtiņa Tīsa un Sanda Pogas vērienam. Pamatprofesijās būdami attiecīgi nekustamo īpašumu mākleris un baņķieris, abi attīstījuši klubu, kas uztur pieaugušo komandu un īstenojis vairākus basketbola infrastruktūras objektus, paralēli paši trenējot bērnus vietējā sporta skolā.
Intervija - Mārtiņš Tīss, basketbola treneris Tukumā
"Es pēdējās trīs nedēļas to vien esmu darījis kā vācis budžetu komandai un apzinājis kādus padsmit jaunus sponsorus. Atklāti sakot, tādu atteikumu esmu saņēmis tikai no viena. Es to skaidrotu ar to, ka pilsēta ir maza. Liela daļa ir brīvprātīgais darbs, un to redz un novērtē. Redz, ka basketbols tiešām aug un bērni paliek vairāk. Mūsu gadījumā, mēs ceļam infrastruktūras objektus. Mēs esam sakārtojuši 16 basketbola grozus Tukumā, uzcēluši Engurē lielu, superīgu laukumu."
Darbā ar atbalstītājiem Tukums piekopj Eiropas mazpilsētās bieži sastopamu praksi – piesaista ļoti plašu sponsoru loku, bet par summām, kas svārstās no dažiem simtiem līdz tūkstošiem sezonā. Tas palīdz saglabāt stabilitāti, ja nu gadījumā kāds no atbalstītājiem nolemj sadarbību neturpināt vai neizpilda solīto. Pašvaldības dotācija pieaugušo komandai ir 14 tūkstoši eiro, bet vēl pie atbalsta pieskaitāma bezmaksas infrastruktūra un transports. Tīss uzskata, ka pašreizējā veidolā sporta skolu sistēma kļūst ļoti izšķērdīga vidusskolas vecuma programmu finansēšanā.
Intervija - Mārtiņš Tīss, basketbola treneris Tukumā
"Ja man būtu jātērē sava nauda tā visa uzturēšanai, es nekad tik vieglprātīgi ar to nešķaidītos. Šobrīd sporta skolu sistēma – it sevišķi mazpilsētās – paģērē to, ka bieži vien zālē ir vien pāris cilvēki un viens treneris. Tā noteikti ir laba un veiksmīga sistēma līdz kādai 9. klasei. Pēc tam ir lieli jautājumi, vai tas ir finanšu efektīvi un labi izlietots finansējums."
Tīss uzskata, ka veiksmīgi privātie klubi Latvijā izveidojas aiz spīta pret sporta skolu sistēmu, kura veicina viduvējības, jo valsts dotācija treneru algām netiek aprēķināta pēc padarītā darba kvalitātes. Kā piemēru viņš min Daugavas Sporta nama treneri Mārtiņu Fominu.
Intervija - Mārtiņš Tīss, basketbola treneris Tukumā
"Kā tu apskaties, tā viņš visur ir. Viņš gatavo neskaitāmus Latvijas izlašu jauniešus. Viņš tur to līmeni. Viņš strādā trīsreiz vairāk nekā es kādā brīdī. Bet mēs pie bankomāta saņemam vienādi. Valsts acīs. Tā nav veicinoša sistēma!"
Tīss uzskata, ka sporta sabiedrība varētu vēl nebūt gatava straujai pārejai tikai uz klubu sistēmu. Taču, viņaprāt, pašreizējais pašvaldību sporta skolu ietvars neveicina domāšanu ārpus savu tiešo pienākumu rāmjiem.