Daudz laimes, jubilār! Rakstnieks Māris Bērziņš

Lai gan dzimis, audzis, skolojies un amatus ieguvis 20. gadsimtā, par rakstnieku Māris Bērziņš kļuva 21. gadsimtā – jau kā “dzīves skolas” pieredzi guvis pieaugušais. Decembra sākumā viņam jubilejas tortē būs jāliek gana cienīgs svecīšu skaits – apaļi sešdesmit!

Bērnību un puikas gadus aizvadījis Torņakalnā, lasītprieku aizguvis no vectēva, tomēr ilgu laiku nekas neliecinājis, ka Mārī snauž rakstnieks, un paša radītais tēls Gūtenmorgens kļūs par viņa pseidonīmu un atpazīšanas zīmolu. Taču tā notika – pēc Tirdzniecības tehnikuma beigšanas un pastrādāšanas par pavāru Māris iestājās LU Ekonomikas fakultātē, to pabeidza un krietnu laiku pavadīja dažādos darbos. Bijis arī ekonomists privātos uzņēmumos, kā arī trīs gadus no 1998. gada līdz 2001. gadam pabijis pie Valsts Kultūrkapitāla fonda vadības stūres.

Pirmais uzrakstītais romāns 2003. gadā “Ērika Trauma sapnis” Bērziņam atnesa speciālistu atzinību, bet lasītāju mīlestības vilnī uzšūpoja jau pieminētā Gūtenmorgena sērijas darbi – īsi, absurdā tradīcijā ieturēti ironiski un asprātīgi īsprozas teksti, kuru varonis nonāk visdažādākajās dzīves situācijās. Gūtenmorgena piedzīvojumi ekranizēti īsfilmā “Gūtenmorgens un laika mašīna” 2009. gadā un režisores Lindas Oltes uzņemtajā LTV spēlfilmā “Gūtenmorgens Vienciemā” 2016. gadā.

Māris Bērziņš turpina rakstīt arī romānus, starp uzrakstītajiem populārākais un godalgotākais ir vēsturiskajā romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdotais romāns “Svina garša” (2015). Darbs ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu, kā arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā, bet 2016. gadā romāns dramatizēts Nacionālā teātra izrādē. Šoruden pirmizrādi piedzīvoja vēl viens autora 2019. gadā uzrakstītā romāna pārnesums uz skatuves – absurdā stilā ieturētais, taču realitātē balstītais bērnudārza dzīves atainojums izrādē “Aizliegtais pianīns” Ināras Sluckas režijā.

Māra Bērziņa jaunākais romāns “Nākotnes kalējs” sērijā  “Es esmu...”, kurš iznāca pagājušajā gadā, vēsta par savulaik tik populāro, bet pēcāk padomju purvā ieslīgušo rakstnieku Vili Lāci.

Kā rakstnieks sadzīvo ar tik daudziem atšķirīgiem paša radītajiem tēliem, šķirstot video arhīvu materiālus, izdibinās Andrejs Volmārs.