Projekts "Būris". Eitanāzija – žēlsirdība vai slepkavība?

Nāve ir neizbēgams mūsu dzīves noslēgums. Jautājums vien – kad tas notiek un kā. Dzīvot ilgi un laimīgi, un kādu rītu vienkārši nepamosties. Vai gadiem ilgi dzīvot ciešot hroniskas sāpes, nespējot par sevi parūpēties, būt atkarīgam no tuviniekiem vai aprūpētājiem un ik rītu mosties ar domu – varbūt šodien manas mocības beigsies?

Mūsdienu medicīna spēj daudz un veselības aprūpes sistēma darbojas uz ārstēšanu, uz to, ka cilvēka dzīvība jāglābj. Par katru cenu. Bet vai vienmēr to tiešām vajag? Tiesības uz dzīvi un tiesības uz nāvi. “Viegla nāve ir liela dāvana”, saka Pēteris Buks, kurš 2017. gadā sāka vākt parakstus iniciatīvai “Par labu nāvi” jeb eitanāzijas legalizācijai Latvijā. Parakstus savāca, iesniedza Saeimā, taču nekas nemainījās. Kāpēc tā un vai cilvēki Latvijā nav pelnījuši tiesības uz cieņpilnu nāvi?

Par to šajā “Būrī” diskutē Pēteris Buks un Iveta Golubovska - Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vadītāja. Ar ekspertu viedokļiem par ārsta asistēto pašnāvību un ārsta veikto eitanāziju, dalīsies RSU Humanitāro zinātņu katedras docents Ivars Neiders un tiesību zinātņu doktors Rihards Poļaks, kurš veicis apjomīgu pētījumu par eitanāzijas krimināltiesiskajiem, medicīniskajiem un ētiskajiem aspektiem.