Projekts "Būris". Gunita Berķe: Dzīvot līdz pēdējam
Diskutēt drīkst, bet ieviest – nē. Tā par eitanāziju Latvijā saka Gunita Berķe – onkoloģijas pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja. Gan caur savu personisko pieredzi, gan ilgus gadus darbojoties šajā organizācijā, Gunitai nācies iepazīt daudz sāpju un ciešanu, taču viņa saka, ka reti saskārusies ar cilvēkiem, kuri šo iemeslu dēļ vēlas aiziet no dzīves.
“Dzīvot līdz pēdējam – tā ir dabiska vēlme”, saka Gunita. Viņa nepiekrīt viedoklim, ka par paliatīvo aprūpi runā kā par pēdējo pieturu un uzsver, ka Latvijā nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē iztrūkt hospisi – vietas, kur saņemt visa veida palīdzību, būt apstākļos kādus pats vēlas un ar sev tuviem cilvēkiem. Cieņpilni aiziet no dzīves. “Tuviniekiem reizēm ir visgrūtāk”, atzīst Gunita.
“Dzīvot līdz pēdējam – tā ir dabiska vēlme”, saka Gunita. Viņa nepiekrīt viedoklim, ka par paliatīvo aprūpi runā kā par pēdējo pieturu un uzsver, ka Latvijā nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē iztrūkt hospisi – vietas, kur saņemt visa veida palīdzību, būt apstākļos kādus pats vēlas un ar sev tuviem cilvēkiem. Cieņpilni aiziet no dzīves. “Tuviniekiem reizēm ir visgrūtāk”, atzīst Gunita.