Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai prioritāro sporta veidu noteikšanas process ir loģisks?
Ieilgušais prioritāro sporta veidu noteikšanas process raisa arvien lielāku ažiotāžu sporta sabiedrības iekšienē. Diskusiju galvenā tēma šobrīd ir Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās darba versijas kritērijiem un to izpildei, kas visus sporta veidus sarindo rangā no basketbola līdz pat beisbolam. Saasinātās diskusijas par formu novārtā atstājušas daudz būtiskāku tēmu – saturu.
Intervija - Edgars Šneps, Bijušais sporta funkcionārs
«Tika diskutēts par prioritātēm, bet nekad netika runāts par to, kā iespējamām noteiktām prioritātēm sekotu finansējums. Un tas jau ir galvenais! Pateikt, ka basketbols ir pirmais, trešais vai piektais neko nenozīmē, ja tas neatspoguļojas politikas īstenošanas instrumentā – finansējumā. Un par to gan sarunas nav bijušas.»
Daudzi sporta federāciju pārstāvji publiski pauduši sašutumu, ka Izglītības un zinātnes ministrija ar tām nav komunicējusi par procesa gaitu un kritēriju modulācijas federācijas pirmo reizi uzzinājušas Latvijas Televīzijas sižetā. Tam nepiekrīt ilggadējais Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps, kuram visa nepieciešamā informācija bijusi, jo viņš pats esot izrādījis interesi un atvēris visus saņemtos epastus.
Šneps pats savulaik bijis Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos. Viņš uzskata, ka prioritāro sporta veidu loks būtu jānosaka tikai papildus finansējuma sadalē, nevis esošā – pārdalē.
Intervija - Edgars Šneps, Bijušais sporta funkcionārs
«Mēs jau tā plāno sporta maciņu cenšamies pārdalīt vienā vai otrā virzienā, sporta cilvēki nonāk pretrunā cits citam. Es domāju, ka ir jāadresē lūgumi abos virzienos. Politiķiem prioritātes ir jānodefinē un jāievieš ar papildus finansējumu jau tā daudz cietušai nozarei. Un arī sporta cilvēkiem pašiem savā starpā jādomā, kā parādīt sporta priekšrocības.»
Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis savulaik aktīvi darbojies sporta vidē – gan kā sportists, gan sporta pasākumu, tai skaitā – starptautisku, organizators. Viņš uzskata, ka prioritāro sporta veidu noteikšanas ietvars ir pārāk šaurs.
Intervija - Raimonds Bergmanis, Saeimas deputāts, bijušais sportists
«Mēs gribam runāt par cilvēka veselību, taču runājam tikai, piemēram, par sirdi vai par nierēm, bet neredzam visu cilvēku kopumā. Šajā gadījumā ir jāizdomā, kā par prioritātēm runāt visā kopumā. Tur ir šie milzīgie jautājumi: pārvaldīšana, finansēšana. Kas vispār ir sports – ko valsts grib? Ko mēs gribam panākt? Un tad, ja mēs to saliekam kopā, tad varbūt mēs varam diskutēt. Bet, ja mēs neskatīsimies plaši… Kaut vai tajā pašā Sporta likumā ir minētas n-tās ministrijas, kas ir atbildīgas.»
Bergmaņa ieskatā, pie sarunu galda būtu jāaicina teju visas ministrijas, jo tām jau tagad ir abpusēja mijiedarbība ar sporta nozari. Kā piemēru viņš min valsts finansējuma meklēšanu starptautisko sporta pasākumu rīkošanai Latvijā.
Intervija - Raimonds Bergmanis, Saeimas deputāts, bijušais sportists
«Mums tagad saka: trūkst pietiekami liela summa starptautiskajiem sporta pasākumiem, lai mēs varētu tos rīkot. Varbūt tad šo summu var ieguldīt nevis Izglītības un zinātnes ministrija, bet Ekonomikas ministrija? [Pasākumi] arī dod atpazīstamību un daudzas citas lietas. Šis ir tas stāsts – ja mēs gribam runāt, tad mums jārunā ļoti plaši un jāiesaista visas tās institūcijas, kas vēlās [no sporta] iegūt kādu rezultātu. Ja šauri runāsim no tikai sporta federāciju viedokļa, tad būs ļoti, ļoti sarežģīti.»
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis norāda, ka pašvaldības savas prioritātes jau ir noteikušas un tām saistošāka būtu skaidras kārtības noteikšana valsts līdzfinansējuma apguvē sporta infrastruktūras būvniecībai. Savukārt prioritārie sporta veidi būtu jānosaka vairākos līmeņos.
Intervija - Guntis Apīnis, LPS padomnieks sporta jautājumos
«Ir kaut kādas lietas, kas ir valsts līmenī un augsto sasniegumu līmenī. Pašvaldībās ir kaut kas cits. Pašvaldību likumā ir pateikts, ka pašvaldības atbild par iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un par sportu. Un tas nav augstu sasniegumu sports. Patiesībā pašvaldībām ar to nodarboties nevajadzētu. Arī prioritātes tautas sporta līmenī vai bērnu un jauniešu sporta līmenī, vai augstu sasniegumu sporta un valsts līmenī ir dažādas. Tām ir jābūt dažādām – tās nevar būt vienas un tās pašas.»
Šobrīd norit darbs pie jaunajām Sporta politikas pamatnostādnēm nākamajiem sešiem gadiem. Apīnis norāda, ka šobrīd būtiskākais būtu izvērtēt aizvadītajos sešos gados paveikto, nevis izstrādāt jaunas pamatnostādnes un vēl paralēli mēģināt noteikt prioritāros sporta veidus.
Intervija - Guntis Apīnis, LPS padomnieks sporta jautājumos
«Mums, piemēram, Sporta politikas pamatnostādnēs iepriekšējam periodam, kas tagad beidzas, bija noteikts, ka galvenais mērķis ir, lai būtu lielāks skaits tādu cilvēku, kuri vismaz divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Ja paskatāmies statistiku, tad tas nav noticis. Tātad politikas pamatnostādnes veselam periodam nav realizētas – tās ir norakstītas. Tagad būtu jāskatās, kāpēc tā ir. Jāizanalizē un tad jāiet tālāk. Bet mēs tagad strādājam jau pie nākamajām, kuras atkal varbūt noliksim plauktiņā un neko nerealizēsim. Pēc tam konstatēsim: nē, nekas nav sanācis.»
Kā nomērīt, izvērtēt, nodalīt un sadalīt? Atbildes uz šiem jautājumiem lielā mērā noteiks Latvijas sporta nākotni.
