Atslēgas. 1949. gada marta deportācijas un Lielvārdes apbrīnojamais izņēmums

Pēc Otrā pasaules kara padomju totalitārais režīms turpināja to, ko nepaguva Baigajā gadā – Baltijas tautu inteliģences un turīgo cilvēku iznīdēšanu. 1949. gada 25. marts – baisākās deportācijas Latvijas vēsturē. Toreiz lielākais sitiens tika laukiem, tā sauktajiem kulakiem. Par tādiem staļinisti dēvēja zemniekus, kas izcēlās ar kaut nedaudz sekmīgu saimniekošanu. Bet šoreiz Atslēgās - ne tikai par izsūtītajiem. Arī par glābējiem.

Lielvārdes pagasts kļuva par vienīgo pagastu Latvijā, no kura netika izsūtīta neviena pati dzīva dvēsele. Daugavas krastos, kur Lāčplēša leģendai saknes, reiz dzīvojis arī īsts padomju Lāčplēsis – Edgars Kauliņš. Nostāsti liecina, ka tieši viņš ir tas, kurš lievārdiešus glābis no izsūtījuma. Nekādu dokumentālu pierādījumu šim apgalvojumam nav. Tomēr ticība stāstam par glābšanu no Sibīrijas ir tikai daļa no lielas, nesatricināmas leģendas. Kas ir šis nostāstiem apvītais Kauliņš? Vai stāsts par viņu ir tautas teika? Vai tomēr patiesība?