Nacionālie dārgumi. 100g kultūras. Lidija Freimane

Aktrises Lidijas Freimanes skatuves un ekrāna sievietēm vienmēr bija  stingrs mugurkauls un iztaisnoti  pleci. Viena no spilgtākajām 20. gadsimta aktrisēm, kura  savos skatuves un ekrāna tēlos spēja būt dziļi cilvēciska...  Armijas virsnieka un rumāņu zemnieces meita bija gatava piepildīt sava tēva sapni un kļūt par bankas darbinieci, taču mīlestība pret teātri bija spēcīgāka, un, pārcietusi Otrā pasaules kara grūtības, jaunā, staltā sieviete kļuva par Nacionālā, tolaik – Drāmas teātra, studisti un vēlāk par vienu no vadošajām aktrisēm.

Kino Lidija Freimane parādās piecdesmito gadu romantizētajās latviešu filmās kā cēla, ar iekšēju traģisku stīgu apveltīta sieviete, kurai piemīt it kā  tālumā vērsts skatiens. Kino netīksminājās ap viņas pareizi veidotajiem sejas vaibstiem, bet ļāva  sajust rakstura dramatismu, kas kulminēja Ortas tēlā Gunāra Pieša “Pūt, vējiņi”! Neaizmirstami ir Lidijas Freimanes traģikomiski tonētie tēli gan uz skatuves, gan kino, kur par pērli uzskatāma vientuļā un sava dēla kāzās apsmietā Sausene Rolanda Kalniņa filmā “Ceplis”. Savu dzimtas drāmu lakoniski un izjusti Lidija Freimane nospēlē vienā no latviešu skaistākajām  liriskajām filmām “Ezera sonāte”. Spilgtas kino lomas aktrisei piedāvājis režisors Aloizs Brenčs, sākot ar slīpēto un neoirotisko Princesi trillerī “Šahs briljantu karalienei”  un beidzot ar filmu “Ilgais ceļš kāpās”. Savukārt, Jāņa Streiča filmā „Meistars” aktrise spēlēja kopā ar savu meitu, topošo aktrisi, tolaik vēl skolnieci Katrīnu Pasternaku.

Drāmas teātrī 20. gadsimta 70. – 90. gados bija pat kaut kas līdzīgs lielo aktrišu laikmetam, kad teātris lepojās ar savām trīs lielajām dāmām Veltu Līni, Elzu Radziņu un Lidiju Freimani. Katra no viņām bija personība, bet Lidiju Freimani mēdza saukt par vienīgo īsto traģēdijas aktrisi. Tas gan neliedza aktrisei pa īstam uzliesmot arī komēdijās...

Aktrisei Lidijai Freimanei šopavasar 95!

Коментарии

Категории передач