Personība. 100g kultūras. Kinooperators Gints Bērziņš

Gints Bērziņš. Viņš vienmēr ir aiz kino vai fotokameras. Pieradis filmēt Citus un Citas. Arī ainavas, viņa acīm skatītas, ir skaudri skaistas. Gints Bērziņš arī šogad ir nominēts Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps — par filmu «Divas sievietes». Savukārt dokumentālajā filmā «Pelikāns tuksnesī» Latgale viņa acīm ir ne tikai dievišķi skaista, bet šķiet cilvēciski izmisusi. Gints Bērziņš tandēmā ar Lailu Pakalniņu satricinājis estētus no Kannām līdz Rīgai ar trim mazām, melnbaltām īsfilmām — «Veļa», «Prāmis», «Pasts». Tas apliecina, ka skaists ir viss ikdienišķais, uz ko paraugās mākslinieks. Gints Bērziņš fotogrāfē pasauli, kuru nekad nefilmētu, cīnās ar krāsu bezgaumību un triumfē melnbaltajā fotogrāfijā. Režisori par viņu cīnās, fotogrāfi uzskata par savējo, bet viņš izkopis melno humoru, aiz kā paslēpties.