Lībieši. Tad un tagad. 1. raidījums (precizēts)

Ziemeļkurzemes lībiešu ciemi izsenis tikuši atdalīti. Vai tas būtu savā starpā muižu pārvaldes ietekmē, vai no visas pasaules padomju varas slēgto teritoriju dēļ. Un pat šodien tie ir divu vietvaru pārraudzībā. Kā tas ietekmējis te dzīvojošos lībiešus? Tad un tagad. 

Tiksimies ar pārstāvjiem no Popes muižas un Dundagas pils, lai labāk izprastu, kā muižkungi izturējās pret piejūras lībiešu zvejnieku ciemiem un kādas bija attiecības, kā arī mēģināsim saprast, vai un kā muižu pārvaldības ietekmē ciemi atšķiras savā starpā. Tad gremdēsimies atmiņas stāstos par vecmāmiņām, pie kurām, lai brauktu ciemos, padomju varas slēgto teritoriju dēļ bija nepieciešamas īpašas atļaujas. Un pēcāk runāsim ar divām lībiešu pēctecēm šodien, lai jautātu, kā ir dzīvot un saimniekot lībiešu ciemos mūsdienās.

Precizējums

Atkārtoti sazinoties ar raidījumā dalībniecēm Ullu Fraser un Dženetu Marinsku, veiktas izmaiņas titros. Raidījuma titros apzīmējuma "lībiešu pēctece" vietā norādīts "lībiete". 

Raidījumā izvietota papildu grafika, labojot neprecizitāti - Gunāra Laicāna apgalvojumu, ka "sklanda" ir žogs lībiešu valodā. Vārds "sklanda", kas apzīmē žoga kārti un zedeņu žogu, ir kuršu izcelsmes vārds. Sklandrausis ir tradicionāls lībiešu ēdiens, bet tā nosaukuma izcelsme vietējos nostāstos saplūdusi ar paša ēdiena piederību.