Kas jāmaina Latvijas sportā? - Bijusī kamaniņbraucēja Zirne tiesā uzvar valsti

Pēc izcīnītās 6. vietas komandu stafetē 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Korejā Ulla Zirne tika iekļauta Latvijas Olimpiskās vienības A sastāvā. Saskaņā ar noteikumiem Latvijas Olimpiešu sociālajam fondam viņai bija katru mēnesi jāpārskaita pabalsts 2150 eiro apmērā laika periodā līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, jo Zirne noteikumos izvirzītās prasības katru gadu izpildīja.

2020. gada janvārī apstiprināja jaunu Latvijas Olimpiešu sociālā fonda nolikumu. Pāris mēnešus vēlāk Zirnei olimpiskā cikla vidū tika samazināts pabalsta apmērs. Sākotnēji uz 1600 eiro mēnesī, bet vēlāk uz 850 eiro mēnesī.

Iniciatīva par ikmēneša pabalsta apmēra samazināšanu nāca no Kamaniņu sporta federācijas. Tā skaidroja, ka idejas pamatā bijuši Zirnes neapmierinošie rezultāti, taču federācijas viedoklim bijis tikai rekomendējošs raksturs, jo gala lēmumu pieņēmusi Latvijas Olimpiskās vienības valde. Tomēr uz tiesas zāli beigās nācās doties Izglītības un zinātnes ministrijas juristiem, jo ministrija pārrauga valsts sporta budžeta izlietojumu un ir par to atbildīga.

Intervija - Ulla Zirne, bijusī kamaniņbraucēja

"Es droši vien gribētu uzsvērt to, kāpēc es šo visu darīju. Es redzēju visas šīs problēmas. Es redzēju, cik sportists ir neizdevīgā situācijā un īsti neko nevar darīt. Jo tajā brīdī, kad sāc uzdot jautājumus, kad sāc kļūt neērts, tad vairs nav citas opcijas kā beigt karjeru un tad arī attiecīgi var uzsākt tiesas procesus."

Uz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā Zirne nedevās, jo netika iekļauta Latvijas izlases sastāvā. Drīz pēc tam viņa noslēdza sportistes karjeru. Kopējā summa, ko sportiste no valsts nebija saņēmusi, bija 18 300 eiro. Pagājušajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija atzina federācijas lēmumu par prettiesisku un viņai izmaksāja daļu no ieturētā pabalsta – 6600 eiro apmērā. Zirnes prasību par atlikušās summas – vairāk nekā 11 tūkstošu eiro piedziņu – izskatīja Administratīvā rajona tiesa Rīgā. Tiesas spriedums Ullai Zirnei ir labvēlīgs – IZM būs jāizmaksā Zirnei vairāk nekā 11 tūkstošus eiro.

Fragments no tiesas sprieduma

"Tā kā nav noteikti konkrēti kritēriji, pēc kā konkrēta sporta veida federācijas valde nosaka pabalsta apmēru, kādi rezultāti ir ņemami vērā, vai olimpiādē iegūtais rezultāts kā labākais rezultāts ir attiecināms uz visu olimpisko ciklu vai tikai attiecībā uz vienu sezonu, secināms, ka pieteicējas tiesiskā paļāvība, ka viņas situācija nepasliktināsies (jo nav gūtas traumas, kas liedz dalību sacensībās u.tml., izbeigta sportiskā karjera, kas būtu pamats pārskatīt lēmumu) ir aizsardzības vērta, jo tādā veidā tiek aizsargātas arī valsts intereses attiecībā uz izcilu sportistu sagatavošanu."

Administratīvās rajona tiesas spriedums ir ļoti apjomīgs, tas ir sastādīts uz vairāk nekā 20 lapām. Tiesas ieskatā, LOK nebija tiesību olimpiskā cikla vidū mainīt spēles noteikumus un samazināt Zirnei ikmēneša pabalstu. LOK ir pārkāpusi rīcības brīvību, nenosakot visiem saprotamus, pārskatāmus kritērijus ikmēneša pabalsta apmēra noteikšanā sportistiem.

Zirnei labvēlīgais lēmums strīdā ar valsti ir radījis jaunu precedentu Latvijas Republikā, uz ko turpmāk varēs atsaukties strīdu gadījumos par sportistu finansēšanu no valsts budžeta. Pašai sportistei ir gandarījums par to, ka tiesnese ir pamatīgi iedziļinājusies konkrētajā situācijā un lietas izskatīšanas gaitā ar ministrijai uzdotajiem jautājumiem izgaismoja dažādas nepilnības un paviršības sporta administrēšanas jomā.

Intervija - Ulla Zirne, bijusī kamaniņbraucēja

"Kad viņa uzdeva šos te jautājumus, tas laikam bija pirmais brīdis, kad bija gandarījums, jo redzēju, ka kāds ārpus sporta pasaules ir sapratis un ieraudzījis problēmas. Un tiesnese arī uzdeva visus šos jautājumus un lūdza skaidrot. Un tur arī var redzēt, ka to skaidrojumu līdz galam nebija."

Izglītības un zinātnes ministrija vēl nav iepazinusies ar tiesas spriedumu. Pēc tā izvērtēšanas ministrija pieņems lēmumu par turpmāko rīcību. Tomēr, ministrijas ieskatā, līdzīga situācija nākotnē atkārtoties nevarētu, jo ir mainījusies kārtība, kādā sportisti tiek nodarbināti Latvijas Olimpiskajā vienībā.

Izglītības un zinātnes ministrija

"Šobrīd spēkā esošais Latvijas Olimpiskās vienības normatīvais regulējums izslēdz šādu situāciju atkārtošanos, jo ar sportistiem tiek slēgti divi līgumi. Viens terminētais darba līgums uz 1 gadu. Vasaras sporta veidiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim, ziemas sporta veidiem no 1. maija līdz 30. aprīlim. Otrs līgums ir par treniņu darba finansējumu, termiņi tie paši. Darba alga un treniņu darba finansējums tiek piešķirts pēc LOV kritērijiem jeb izcīnītās vietas."

Spriedums tika pasludināts šī gada 29. maijā. Izglītības un zinātnes ministrija to var pārsūdzēt viena mēneša laikā jeb līdz jūnija beigām.