Kas jāmaina Latvijas sportā? - Golfa masveidības rādītāji rada nopietnas aizdomas; ministrija atprasīt valsts finansējumu neplāno

Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija šogad pārņēma valsts finansējuma aprēķināšanu sporta federācijām. Par pamatu tika ņemti pašu federāciju iesniegtie dati par masveidību, īstenotajām aktivitātēm un sportiskajiem sasniegumiem. Pati ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka federāciju iesniegtos datus ir pārbaudījusi, taču šāda versija ir maz ticama. Latvijas Televīzija vairākkārt ir vēstījusi par dažādiem kāzusiem federāciju iesniegtajos un ministrijas apstiprinātajos datos. Sevišķi spilgts ir Latvijas Golfa federācijas piemērs.

Ja var ticēt datiem, ar kuriem finansējuma aprēķināšanā operējusi par sportu atbildīgā ministrija, tad golfs ir Latvijā masveidīgākais sporta veids pieaugušo līmenī. 2023. gadā vismaz divās oficiālās sacensībās it kā startējuši nepilni seši tūkstoši golferu. Pērn to skaits bija teju sešas reizes mazāks. Zīmīgi, ka pati golfa federācija, atskatoties uz 2023. gadā paveikto, savā mājaslapā norādījusi, ka pērn sasniegts jauns spēlētāju rekords – 1331. Šis skaitlis ir teju sešas reizes mazāks nekā Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegtais. Turklāt gandrīz identisks tam, ko golfa federācija norādījusi Eiropas Golfa asociācijai, kurai Latvija ziņojusi par 1326 golferiem.

https://www.lgf.lv/post/atskats-uz-2023

Jāatzīmē, ka Eiropas Golfa asociācijas dati par spēlētāju skaitu liecina, ka Latvijā pērn novērots iespaidīgs masveidības sarukums. No 5644 spēlētājiem 2022. gadā pērn spēlētāju skaits sarucis par vairāk nekā četriem tūkstošiem. Ja Izglītības un zinātnes ministrijai ziņots par rekordlielu golfa masveidības uzplaukumu, tad Eiropas Golfa asociācijai ziņots par teju vai epidemioloģisku sportistu skaita sarukumu. Zīmīgi, ka spēlētāju skaits ietekmē arī Latvijas Golfa federācijas ikgadējo biedru maksu Eiropas Golfa asociācijai. Jo mazāks spēlētāju skaits, jo mazāks ikgadējais maksājums Eiropas Golfa asociācijai. Latvijas Golfa federāciju vada Jānis Trēgers, tās valdē darbojas arī Santa Puče, Jānis Taukačs un Ainārs Počs.

Citāts - Jānis Trēgers, Latvijas Golfa federācijas prezidents

"Tā kā Latvijas normatīvajos aktos nav definēta kārtībā, kādā federācijām jāiesniedz dati IZM, lai ievērotu pilnīgu caurspīdību, savā finansējuma pieprasījuma iesniegumā norādījām divus skaitļus, kas attiecas uz reģistrēto sportistu skaitu – kopēju reģistrēto sportistu skaitu un 2023. gadā licenci saņēmušo skaitu. Tāpat tika sniegts detalizēts skaidrojums par datu iegūšanu un tajos atrodamās informācijas būtību, kā arī piedāvāta iespēja ar datiem iepazīties detalizēti mūsu spēlētāju reģistrā, kuru LGF uztur jau vairāk kā 10 gadus. Kurus no sniegtajiem statistikas skaitļiem izvēlēties savām vajadzībām, nevaram ietekmēt ne attiecībā uz IZM, ne uz citiem partneriem."

Nepilni seši tūkstoši cilvēku – tas ir kopējais skaits, kas Latvijā ieguvuši golfa prasmes sertifikātu jeb "zaļo karti", un šis skaits nav veidojies viena gada laikā. Taču Latvijas Sporta federāciju padomes izstrādātajos un Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajos dokumentos lasāms, ka sportistu reģistrā ir iekļaujami vien tādi sportisti, kuri ir vismaz desmit gadus veci un gada laikā startējuši vismaz divās oficiālās sacensībās. Visi Latvijas Televīzijas aptaujātie golfa eksperti norāda, ka pērn sacensībās startējušo skaits ne tuvu nav bijis pielīdzināms sešiem tūkstošiem un labākajā gadījumā pārsniedz citos avotos norādīto 1300 spēlētāju atzīmi.

Izglītības un zinātnes ministrijas rakstiskajā atbilde par valstī noteikto sportista definīciju, kas paredz dalību vismaz divās oficiālās sacensībās kalendārā gada laikā, nav ne vārda.

Izglītības un zinātnes ministrija

"Iepriekš Latvijas Golfa federācija atskaitēs ir norādījusi tikai konkrētajā gadā licences maksu samaksājušo skaitu, kas tajā brīdī nepilnīgi atspoguļoja patieso situāciju sporta veidā, neuzrādot pilnu aktīvo sportistu skaitu. Vienlaikus ministrija atzīmē, ka katra federācija, sniedzot informāciju par konkrētiem kritēriju datiem, uzņemas atbildību par iesniegto datu patiesumu."

Tā kā golfs 2023. gadā Latvijā uzrādījis vislielāko masveidību pieaugušo līmenī, tad visu pārējo federāciju punkti masveidības segmentā tika aprēķināti, par atskaites punktu ņemot paša masveidīgākā sporta veida – golfa – norādīto spēlētāju skaitu. Ja Golfa federācijas norādīto nepilnu sešu tūkstošu spēlētāju vietā aprēķinos iekļautu to skaitu, ko federācija norādījusi savā mājaslapā vai arī to, ko iesniegusi Eiropas Golfa asociācijai, tad valsts finansējums tai samazinātos par 23 tūkstošiem eiro, savukārt lielai daļai pārējo Latvijas federāciju naudas daudzums mazliet palielinātos. Pienākums aizstāvēt sporta federāciju intereses ir Latvijas Sporta federāciju padomei.

Piešķirtais valsts finansējums = 45 842 eur

Finansējums, koriģējot masveidības rādītāju = 22 555 eur

Intervija - Artūrs Balodis-Rozītis, LSFP ģenerālsekretārs

"Es domāju, ka šajā gadījumā mēs nereaģēsim nekā, jo, kā jau es teicu, es, protams, esmu apjautājis un ar golfa federāciju izrunājis situāciju, un tur ir savs skaidrojums. Bet, vēlreiz, mums, Federāciju padomei, uz to nav kā reaģēt." 

Balodis-Rozītis atzīst, ka Sporta federāciju padomes pienākums ir uzraudzīt federāciju mājaslapas un tajās atrodamo sportistu reģistru atbilstību noteikumiem, tāpēc golfa federācijas datiem tā pievērsīs lielāku uzmanību.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija likt golfa federācijai atmaksāt valsts finansējumu neplāno. To rosināt var citas sporta federācijas, rakstot iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijai vai arī vēršoties tiesā.