Kas jāmaina Latvijas sportā? - Latvijas sportā parādās pirmās transpersonas
Pēdējos gados sporta pasaulē būtiski aktualizējušies dzimuma identitātes jautājumi. Personas, kas piedzimušas vienā ķermenī, sevi asociē ar pretējo dzimumu un vēlas startēt sacensībās attiecīgā dzimuma konkurencē. Tā, piemēram, amerikāņu peldētāja Lia Tomasa, kuras bioloģiskais dzimums ir vīrietis, pēc hormonu terapijas uzsākšanas triumfēja koledžu sacensībās peldēšanā sievietēm.
Savukārt 2021. gadā olimpiskajās spēlēs Tokijā sieviešu svarcelšanā startēja transpersona Lorela Habarda. 2015. gadā Starptautiskā Olimpiskā Komiteja (SOK) transpersonām atļāva piedalīties olimpiskajās spēlēs arī sieviešu konkurencē, ja personas testosterona līmenis nepārsniedz noteiktu robežu. Transpersonas drīkst piedalīties sieviešu sacensībās, ja identificē sevi kā sievieti un 12 mēnešus pirms sacensībām viņu kopējais testosterona līmenis nepārsniedz konkrētus rādītājus – 10 nanomolus uz litru. Arī Latvijā jauno sportistu vidū sāk parādīties pirmās transpersonas.
Intervija - Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs
"Manā praksē ir divi pusaudžu sportisti – viens individuālajā cīņu sportā un viens komandu sportā –, kur ir šāda situācija."
Pagaidām Latvijas Republikas normatīvajos aktos jautājums par transpersonu dalību sporta sacensībās nav regulēts. Starp Sporta likuma 3. pantā noteiktajiem pamatprincipiem kā pirmais ir uzsvērts vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu. To var interpretēt ļoti dažādi. Par sportu atbildīgās amatpersonas šāds jautājums gan vēl nebija sasniedzis.
Intervija - Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs (JV)
"Šobrīd es tieši tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc mums būtu kas speciāli jāatrunā likumdošanā, bet mums noteikti ir jāseko līdzi starptautisko sporta federāciju praksei."
Intervija - Vladimirs Šteinbergs, IZM Sporta departamenta direktors
"Pagaidām šinī mājā tas nav aktuāls [jautājums]. Ja aktualizēsies, tad likuma līmenī vai kādā citā līmenī tas būs jārisina."
Proaktīvu darbību amatpersonas neplāno. To, kā reaģēt, sāks domāt tad, kad šādu sacensties gribošu transpersonu Latvijā būs vairāk. Arī ideju savam regulējumam Latvijai pagaidām nav.
Intervija - Vladimirs Šteinbergs, IZM Sporta departamenta direktors
"Mums noteikti būs arī citu valstu prakse par šo jautājumu risināšanu, no kuriem mums būs iespēja pasmelties pieredzi un to diezgan operatīvi risināt, bet pagaidām un, es domāju, pārskatāmā nākotnē šis jautājums neaktualizēsies."
Pasaules prakse, kuru ņemt vērā sola abas amatpersonas, gan ir ļoti dažāda. Starptautiskā Olimpiskā komiteja transpersonām vārtus atstājusi atvērtus. Arī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija šā gada pavasarī nāca klajā ar priekšlikumu atcelt vairāk nekā 20 štatos transeksuālajiem sportistiem piemērotos dalības aizliegumus. Savukārt Lielbritānijā par triatlonu atbildīgā organizācija kopš šā gada sākuma sacensības aizvada divās kategorijās – sieviešu un atvērtajā, kurā līdzās vīriešiem var sacensties arī transpersonas. Tomēr, jautājumam aktualizējoties, šā gada laikā vairākas starptautiskās sporta federācijas dzimuma identitātes jautājumus ir nostiprinājušas un transpersonām dalību sacensībās – aizliegušas.
Intervija - Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs (JV)
"Šādā te veidā mēs, manuprāt, nostādītu arī citas sievietes, kas visas dzīves garumā ir smagi trenējušās, negodīgā pozīcijā pret cilvēku, kurš, piedzimstot par vīrieti un vēlāk kļūstot par sievieti, ir nolēmis piedalīties sporta sacensībās."
Intervija - Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs
"Kopumā tas ir vienkārši sabiedrības jautājums. Kā mēs kā sabiedrība izšķiramies? Jo mēs nevaram darīt abus – vienlaikus teikt, ka dzimums nav piesiets bioloģiskajai realitātei, dzimums ir psiholoģisks, bet sportā tad to tomēr neņemt vērā. Vai otrādāk."
Konstantinovs piebilst, ka līdzīgi kā citas pasaules vēsmas, arī šis jautājums tuvākajos gados Latvijā kļūs aktuālāks un būs jāpieņem konkrēti lēmumi.