Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai sportistiem būtu jāpiešķir izdienas pensijas?

Latvijas Televīzija jau vēstīja par Latvijas hokeja izlases kapteiņa Kaspara Daugaviņa ierosinājumu sportistiem noteikt izdienas pensijas. Pirmoreiz par to Daugaviņš runāja intervijā jūlija vidū. Kopš tā laika jautājumu komentējis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Intervija - Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents

"Līdz tam tajā sporta disciplīnā nemaz nav tik daudz ieguldīts. Lai tie sportisti līdz medaļai nonāktu tas bieži vien ir pašu ieguldīts, pašu sameklēts atbalsts. Un arī pēc tam lielā mērā – aktīvā sporta karjera beidzas, un tad ir jautājums: ko darīt?"

Daugaviņš uzskata, ka izdienas pensijas veicinātu sportistu vēlmi pārstāvēt valstsvienības. Dalība noteiktā skaitā pasaules vai Eiropas čempionātu varētu būt viens no kritērijiem pretendēšanai uz izdienas pensijām.

Intervija - Kaspars Daugaviņš, Latvijas hokeja izlases kapteinis

"Tā būtu tāda interesanta lieta par ko cīnīties. Jo sportisti lielākoties pēc karjeras beigām paliek bez nekā. Lielai daļai nav pat augstākās izglītības, tai skaitā es arī esmu viens no tiem, kuriem nebija iespējas apvienot mācības ar hokeju tajā laikā. Tagad es plānoju mācīties un gribu atrast to virzienu. Tas arī aizņems savu laiku. Otrs ir traumas un medicīniskā puse, kas pēc sporta nāks ārā. Ja būtu valsts finansējums ārstēties, kaut vai sīkumos, tas palīdzētu."

Daugaviņš gan akcentē, ka katram sporta veidam ir sava specifika, ne katrā pasaules čempionāti ir reizi gadā, tāpēc katram sporta veidam būtu nepieciešami savi kritēriji. Pretējās domās ir bijusī ministre, tagad Starptautiskās Šaha federācijas prezidente Dana Reizniece – Ozola. Viņa uzskata, ka izdienas pensijas ir nepieciešamas tikai to profesiju cilvēkiem, kuri strādā paaugstināta riska režīmā un riskē ar savu dzīvību. Sportisti to lokā neesot.

Citāts - Dana Reizniece – Ozola, Starptautiskās Šaha federācijas prezidente

"Sportists ir ļoti godājama profesija, bet tā ir cilvēka paša izvēle un viņam nāktos rēķināties ar to, ka pienāks periods, kad viņš savas aktīvās sportista karjeras gaitas beigs (..) Iespējams, tev kādā brīdī ir jāpārkvalificējas, jādara kaut kas cits, kā daudziem. Šobrīd nevienam nav garantēta darba vieta vienā un tajā pašā profesijā no dzimšanas līdz kapa malai.

Avots: Jauns.lv"

Izdienas pensijas Latvijā var saņemt pietiekami plašs profesiju spektrs – sākot no iekšlietu un tieslietu sistēmas darbiniekiem, turpinot ar dzelzceļa un aviācijas darbiniekiem, beidzot ar kultūras jomas darbiniekiem. Likums par "Par izdienas pensijām" ir ļoti vecs, spēkā kopš 1992. gada.

Izglītības un zinātnes ministrija jautājumu par sportistu izdienas pensijām sola vērtēt kontekstā ar jaunā Sporta likuma izstrādi. Ministrija gan neplāno jautājumu paplašināt, diskusijai virzot arī treneru izdienas pensijas. Jautājums gan būtu vismaz diskusijas vērts, jo mācību gada laikā sporta treneri nereti strādā visas septiņas dienas nedēļā, turklāt arī vasaras brīvlaikus lielākoties pavada strādājot.

Citāts - Vladimirs Šteinbergs, IZM Sporta departamenta direktors

"Sporta treneri ir tādi paši pedagogi, ka skolotāji vai augstskolu pasniedzēji, kuriem pienākas ikgadējais atvaļinājums – 8 nedēļu garumā. Dalība sacensībās ir uzskaitāma trenera tarifikācijā, savukārt organizācijai, kurā sporta treneris tiek nodarbināts, ir iespēja piemaksāt trenerim par papildus darbu, izmaksāt komandējuma naudu, celt darba algas likmi vai kādā cita veidā kompensēt vai apmaksāt papildus darbu, ko veic treneris."

Valsts finansējumu sporta veterānu pabalstiem apsaimnieko Latvijas Olimpiešu sociālais fonds. Tā paspārnē ikmēneša palīdzību saņem 178 cilvēki. Lielākais pabalsts, ko saņem olimpiskie čempioni, ir 900 eiro mēnesī.

Pasaulē speciālas pensiju sistēmas bijušajiem sportistiem nav nekas jauns. Tās gan nodrošina profesionālās līgas, nevis valsts. Piemēram, Lielbritānijā pensijas saņem bijušie futbolisti un regbisti. Ziemeļamerikā savs pensiju plāns ir katrai no profesionālajām līgām. Tā, piemēram, NHL pēc desmit nospēlētiem gadiem pienākas pilns pensiju pabalsts, kura maksimums ir 255 tūkstoši dolāru gadā. Pilns pensijas pabalsts kļūst pieejams, sasniedzot 45 gadu vecumu, bet samazinātus var sākt saņemt jau no 35 gadiem. Zīmīgi, ka NHL pensija sāk uzkrāties jau pēc vienas nospēlētas spēles. Savukārt NBA, lai saņemtu pensiju, jābūt nodarbinātam vismaz trīs sezonas.

Iemesls, kāpēc Ziemeļamerikā iedibināta šādu pensiju sistēma, ir sportistu neapdomīgā apiešanās ar naudu. Par spīti lielajiem karjeras ieņēmumiem, dažādi pētījumi apliecina, ka lielākā daļa sportistu visu naudu ir notriekuši piecu gadu laikā kopš karjeras beigšanas. Arī Kaspars Daugaviņš zina šādus piemērus Latvijas sportā, taču piebilst, ka sabiedrības priekšstats par sportistu ieņēmumiem mēdz būt maldīgs.

Intervija - Kaspars Daugaviņš, Latvijas hokeja izlases kapteinis

"Tie ir uz pirkstiem skaitāmi sportisti gan hokejā, gan basketbolā. Protams, ka tas skan skaisti, kad Kristaps Porziņģis paraksta simtiem miljonu vērtu līgumu – cepuri nost, tas ir forši! Bet, ja paņemsi 80% pārējās izlases, kas bija tikko Pasaules kausā, tad nav tā, ka ir nopelnīta tāda nauda, lai varētu kaut vai 10 gadus dzīvot un nestrādāt. Tāpat lielākā daļa pēc tam meklē darbu. Vai nu par treneriem kļūst, vai vismaz paliek tajā jomā, jo tas ir vienīgais, ko, pa lielam, mēs mākam."

Daugaviņš norāda, ka mūsdienās ir lielākas iespējas apvienot sportu ar izglītību un valstij vajadzētu šo saikni stiprināt. Paredzams, ka jautājums par sportistu izdienas pensijām izraisīs karstas diskusijas sabiedrībā, jo, piemēram, skolotājiem šādu pensiju nav un arī medicīnā tās pienākas tikai ātrās palīdzības darbiniekiem.