Kas jāmaina Latvijas sportā? - LOK krīze noved pie prezidenta Tikmera atkāpšanās

Agrā 17. maija rītā plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Žorža Tikmera atkāpšanos no amata. Tas notika deviņas dienas pirms LOK ārkārtas Ģenerālās asamblejas, kurā bija paredzēts balsojums par Tikmera atbrīvošanu no amata. 

Citāts - Žoržs Tikmers

Uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem, esmu pieņēmis lēmumu nolikt Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta pilnvaras.”

Darba kārtībā ir arī punkts par neuzticības izteikšanu LOK ģenerālsekretāram Kārlim Lejniekam. 

Līderību opozīcijas organizēšanā uzņēmās Latvijas Volejbola federācija. Tā vāca parakstus uz diviem dažādiem vēstuļu variantiem, kuros neapmierinātību pauž LOK biedri. Vienā no eksemplāriem biedri iestājās pret Tikmera un Lejnieka turpmāko saimniekošanu, otrā – tikai pret Tikmera. Daļa biedru, kas sākotnēji asi iestājās pret Tikmera un Lejnieka tandēmu, beigās parakstīja tikai to vēstules eksemplāru, kurā bija Tikmera vārds. Liela loma šādos lēmumos ir bijusi Kārļa Lejnieka tēvam, būvuzņēmējam Valdim Lejniekam. Lejnieka seniora vadītais uzņēmums “A.C.B.” gadiem ilgi ir bijis dāsns sporta atbalstītājs, turklāt pašam uzņēmējam ir ļoti plašs un ietekmīgs kontaktu loks. 

Tikmeram atkāpjoties, šīm vēstulēm vairs nav lielas nozīmes. Publisku aicinājumu Kārlim Lejniekam atkāpties no amata 18. maijā izteica Latvijas Riteņbraukšanas federācija. Pats Lejnieks intervijā “Latvijas Radio” pauda, ka atkāpties negrasās. 

Publiski uzbangojot skandālam Latvijas Olimpiskajā komitejā, tās vadībai un izpildkomitejas locekļiem pēc Valsts Ieņēmumu dienesta norādījumiem tika noteikts valsts amatpersonu statuss. Šīs darbības rezultātā izpildkomiteju ātri vien pameta 12 no 22 izpildkomitejas locekļiem. Sporta funkcionāru nevēlēšanās iesniegt amatpersonu deklarācijas ir novedusi pie tā, ka Olimpiskā komiteja šobrīd ir palikusi bez leģitīmas lēmējinstitūcijas. 

Saskaņā ar LOK statūtiem, Izpildkomiteja sastāv no prezidenta, ģenerālsekretāra, trim viceprezidentiem, 16 citiem Izpildkomitejas locekļiem un LOK Atlētu komisijas priekšsēdētāja. Tātad kopējais LOK Izpildkomitejas locekļu skaits ir 22. Saskaņā ar LOK statūtiem, izpildkomiteja ir uzskatāma par juridiski pilntiesīgu, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Vairāk nekā pusi veido vismaz divpadsmit izpildkomitejas locekļi. Līdz piektdienas vakaram LOK mājaslapā bija norādīti vien desmit, turklāt viens no tiem bija par atkāpšanos paziņojušais Žoržs Tikmers. 

Viens no kandidātiem uz LOK prezidenta krēslu ir Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks. Savu gatavību kandidēt Buks apstiprina, vien piebilstot, ka LOK viņš gatavs vadīt līdz brīdim, kad tiks īstenota visu vadošo sporta organizāciju konsolidācija vienā apvienotajā. Buks ir pārliecināts, ka šis process noslēgsies nākamā gada janvārī, un tad viņš amatu pamestu, lai dotu vietu kādam spēcīgākam kandidātam. 

Meklējot atbalstu Buka kandidatūrai, kā iespējamais ģenerālsekretāra amata kandidāts atsevišķām federācijām tika prezentēts bijušais futbola funkcionārs Edgars Pukinsks. Pats Pukinsks Latvijas Televīzijai noliedza, ka būtu uzrunāts šādam amatam. 

Jānis Buks uzskata, ka Kārlim Lejniekam būtu jāturpina pildīt LOK ģenerālsekretāra pienākumus un ka viņiem abiem nebūtu problēmu sastrādāties. Par šādu ideju gan sajūsmā nav Buka padotie Latvijas Volejbola federācijā, kas aizkulisēs aktīvi meklē sabiedrotos Lejnieka gāšanai. 

Buks sola, ka līdz janvārim būs īstenota sporta organizāciju saplūšana zem Latvijas Olimpiskās komitejas karoga, tai kļūstot par vadošo valsts partneri sporta jomā. Viņš sola, ka pie tāda scenārija, viņš prezidenta krēslu atstātu. 

Gatavību nākotnē kandidēt uz LOK prezidenta amatu Latvijas Televīzijai apstiprināja Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko. Gatavību apsvērt pretendēšanu uz LOK prezidenta krēslu paudis arī titulētais BMX treneris Ivo Lakučs. 

Taču visi šie pagaidām ir tikai hipotētiski scenāriji. 26. maija LOK biedru kopsapulces galvenā intriga būs Kārļa Lejnieka turpmākais liktenis. Tālākie scenāriji būs lielā mērā atkarīgi no biedru uzticības balsojuma Lejniekam.