Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras

Nacionālie dārgumi. 100g kultūras. Dzejas dienu tradīcija Latvijā 17. septembrī Lai gan šķiet, ka dzejas dzīres septembrī notikušas vienmēr, kā publisku dzejas lasījumu tradīcija tās aizsākās vien pagājušā gadsimta 60. gados, kad 1965. gada 11. septembrī, atzīmējot Raiņa 100.dzimšanas dienu, Esplanādē atklāja dzejnieka pieminekli. Kopš tā laika Dzejas dienas piedzīvojušas gan milzu atsaucību un interesi padomju laikos, kad tauta dzejniekos klausījās aizturētu elpu, gan pamirumu un apsīkumu 90.gados, gan atkal atdzimšanu jaunā gadsimta sākumā. Kas ir šī fenomena pamatā? Kā dzejniekiem sarunāties ar saviem klausītājiem šodien, kad publikas piesaistīšanai tiek meklētas aizvien jaunas un jaunas uzrunas formas – performances, meistardarbnīcas un pat dzejdaru sacensības? Šajās Dzejas dienās, kuru centrālā personība ir Eduards Veidenbaums, lasītājiem un klausītājiem tiek piedāvāts ne vien dumpinieciskajam dzejniekam veltīts Baltais dzejas slams, bet arī audiokabīne un pat dzejas tramvajs. Kā jaunu formātu meklēšanā nepazaudēt pasākuma kodolu un - vai mīlēt dzeju un dzejniekus reizi gadā ir gana – par to saruna Nacionālo dārgumu studijā ar pašiem dzejniekiem - Leonu Briedi un Ingmāru Balodi.