Kas jāmaina Latvijas sportā? Biatlona ķīviņi: joprojām tukši solījumi Birkentālam
Kas jāmaina Latvijas sportā. Jau iepriekš vēstījām par nesaskaņām Latvijas biatlona saimē. Armijas atbalstu pazaudējuši daudzi jaunie sportisti, tajā skaitā Renārs Birkentāls. Pasaules kausa sezona beigusies, Birkentāls joprojām bez trenera un finansējuma. Tēmu turpina Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.
Jau vēstījām par konfliktu starp biatlona treneri Māri Čakaru un Biatlona federācijas vadību. Federācija pirms sezonas atteicās izsniegt trenera akreditāciju Čakaram, kā rezultātā viņa pārstāvētais Nacionālo bruņoto spēku sporta klubs atteicās bez trenera uz sacensībām norīkot dienestā esošos sportistus.
Biatlona federācija tā arī nespēja paskaidrot ne sportistiem, ne armijai, kāpēc viņu trenerim nevēlas izsniegt akreditāciju. Medijos izskanēja skaidrojums, ka Starptautiskās biatlona federācijas paspārnē pret Čakaru ierosināta disciplinārlieta, taču “Biathlon Integrity Unit” vadītājs Gregs Makena to noliedza.
Jezga beidzās ar to, ka armija likvidēja Čakara izloloto biatlona projektu, no darba atbrīvojot gan pašu treneri, gan viņa audzēkņus Renāru Birkentālu, Rūdi Balodi un Anniju Keitu Sabuli. Neoficiāli zināms, ka sportisti zaudēja ikmēneša atalgojumu aptuveni 1200 eiro apmērā, turklāt armija sedza visus izdevumus un bija piešķīrusi arī fizioterapeitu.
Intervijā portālam “Delfi” to netieši apstiprināja pats Renārs Birkentāls, stāstot, ka finansējums samazinājies aptuveni uz pusi un no Biatlona federācijas, ar mēneša nokavēšanos, viņš saņemot 600 eiro lielus pabalstus.
Citāts - Renārs Birkentāls, Avots: Delfi.lv
“Par turpmāko finansiālo nodrošinājumu man nav ne jausmas. Federācija izmaksā pabalstu, bet, cik tas ilgi turpināsies – nezinu. Mūsu starpā par to nav rakstiskas vienošanās.”
Federācija nevēlējās, lai Birkentāls turpina sadarbību ar treneri Māri Čakaru, taču aizvietotāju nav nodrošinājusi. Birkentāls skaidro, ka federācijas solītie izlases treneri Reinis Korsūnovs un Valdis Bērziņš palīdzējuši vien epizodiski, līdz ar to faktiski sezona aizvadīta bez trenera.
Uz pasaules junioru čempionātu biatlonists devies bez fizioterapeita un apkalpojošā personāla, bet kā treneris akreditēts Talsu sporta skolas speciālists Jānis Neimanis. Par spīti neprofesionālajam nodrošinājumam, Birkentālam izdevās iekļūt labāko desmitniekā individuālajā distancē. Panākums ir ievērojams, jo labāko desmitnieku pasaules junioru čempionātos tā arī nekad nesasniedza pašreizējie izlases līderi – Andrejs Rastorgujevs un Baiba Bendika.
Rūdis Balodis karjeru beidzis veselības problēmu dēl, savukārt Birkentāls un Sabule cer turpināt. Tomēr viņu nākotne joprojām ir miglā tīta. Latvijas Televīzijai zināms, ka mēnešiem ilgi sportistiem vairākkārtīgi teikts, ka noritot sarunas par papildu vakancēm Iekšlietu ministrijā.
Citāts - Eva Upīte, Iekšlietu ministra biroja vadītāja
“Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis nav informēts par jūsu minēto biatlonistu jautājumu, un viņš nav uzrunāts par amata vietu izveidi IeM resorā. Sarunas par jūsu minēto biatlonistu iekļaušanu Iekšlietu ministrijas resorā nav bijušas.”
Intervija - Irēna Misus, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra direktore
“Nē, to es varu pateikt uzreiz. Nē. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ne Iekšlietu ministrijā, ne minstrijas veselības un sporta centrā Latvijas Biatlona federācija nav vērsusies ar iniciatīvu kaut ko mainīt ne sportistu sastāvā, ne arī skaitā. Līdz ar to mēs šo iespēju neesam vērtējuši.”
Iekšlietu ministrija nodarbina 44 profesionālus sportistus. Ieteikumus tam, kādi sporta veidi būtu jāatbalsta, sniedz Nacionālā sporta padome, taču lēmums par vakanču skaitu ir Iekšlietu ministrijas pārziņā.
Intervija - Irēna Misus, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra direktore
“Konkrētos sportistus nodarbinātībai IeM veselības un sporta centrā izvirza attiecīgo sporta veidu federācijas, ņemot vērā federācijām piešķirto amata vietu skaitu.”
Biatlonam ir trīs vakances, tās pašlaik aizpilda Baiba Bendika un māsas Buliņas. Sporta centra direktore skaidro, ka Biatlona federācija nav izrādījusi interesi vakanču skaitu palielināt.
Intervija - Kaspars Sakniņš, LBF prezidents
“Šobrīd nekomentēšu citus variantus, kurus izskatām. Vienkārši meklējam iespējas, lai sportisti varētu turpināt darboties.
Iekšlietu ministrija ir atmesta?
Tur paziņojums ir, ka vietu nav. Ar to mēs pagaidām saprotam situāciju.”
Tāpat federācija varot esošās trīs vakances pārskatīt, darbā iekārtojot citus sportistus. Kā to nesen izdarīja Bobsleja un skeletona federācija. Karjeru noslēdzot Martinam Dukuram, viņa vakanci iekšlietu sistēmā ieņēmis Jēkabs Kalenda, bet Tomasa Dukura vietā darbs atradies Marekam Lazdānam. Iekšlietu ministrijā nodarbinātie sportisti saņem atalgojumu 860 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Viņu darba pienākumi ir sportot un reprezentēt ministriju.
Iekšlietu ministrija skaidro, ka vakanču skaita palielināšanu biatlonam varētu sākt vērtēt, ja federācija šādu interesi beidzot izrādītu, taču tādā gadījumā būtu jāpiesaista papildu finansējums. Nule kā apstiprinātajā valsts budžetā nekas tāds nav paredzēts. Jāatzīmē, ka Biatlona federācija nav vērsusies Nacionālajā sporta padomē ar ierosinājumu pārskatīt Iekšlietu ministriijas atbalstāmo sporta veidu loku un principus.
