Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras

Neatkarības karam – 100. Jau dažas dienas pēc Latvijas valsts proklamēšanas 18. novembrī, decembra sākumā, sākās Sarkanās Armijas iebrukums Latvijā, un jaunā Pagaidu valdība, vien drosmīgā pulkveža Oskara Kalpaka vīru pavadībā, bez nopietna armijas un tautas atbalsta bija spiesta Rīgu pamest un atkāpties sākumā uz Jelgavu, tad Liepāju. Un, lai gan 1919. gada hronoloģiski intensīvo notikumu gaitā bijuši tik bezcerīgi brīži kā 16.aprīlī vācu sarīkotais pučs, Pagaidu valdības gāšana un Andrieva Niedras valdības izveidošana, kā dēļ uz diviem mēnešiem Ulmanim un izsapņotajai Latvijas Republikai bija jāpatveras vien uz kuģa Liepājas ostā – Neatkarības karš jeb Brīvības cīņas pierādīja pasaulei, bet visvairāk pašiem sev, ka valsts dibināšana nav nejaušība vai pārpratums, bet sabiedrības brieduma mērs. No pārsimts Oskaram Kalpakam uzticīgu vīru un studentu, no Jorģa Zemitāna Igaunijā formētu latviešu karavīru vienībām, Latvijas armija gada laikā pārtapa par daudzu tūkstošu vīru pulku, kura gara spēks un drosme izrādījās daudz spēcīgāki gan par Golca Dzelzs divīziju Cēsu kaujās vasarā, gan Bermonta karaspēku, aizstāvot Rīgu rudenī. Ko grūtākajos brīžos izcīnīja un pārdzīvoja armija, ko Pagaidu valdība un ko – tauta? Pieminot un godinot Neatkarības kara simtgadi, saruna ar Cēsu vēstures muzeja vēsturnieku Tāli Pumpuriņu, jaunās dokumentālās filmas „Sabiedrotais” scenārija autoru Matīsu Gricmani un vēsturnieku, publicistu Kārli Silu Nacionālo Dārgumu studijā.