Kas jāmaina Latvijas sportā? - Sporta pakalpojumu sniedzēji draud ar slēgšanu, valsts ātru atbalstu nesniegs
Janvārī ar atklāto vēstuli klajā nāca vairāki nozīmīgi sporta nozares dalībnieki – Latvijas Veselības un fitnesa asociācija, Tenisa savienība un Ledus haļļu asociācija. Šo organizāciju paspārnē ir apvienojusies lauvas tiesa visu privāto sporta infrastruktūras īpašnieku.
Intervija - Gints Kuzņecovs, LVFA valdes priekšsēdētājs
“Šī energokrīzes situācija arī ir ļoti smagi ietekmējusi mūsu darbību, jo mūsu darbības īpatnība ir tāda, ka ir lielas kvadratūras, augsti griesti. Gan mums, fitnesa klubiem, gan mūsu kolēģiem – hokeja un tenisa hallēm. Faktiski visām hallēm. Tas [izmaksu] pieaugums ir ārkārtīgi būtisks. No trīs līdz piecām reizēm pieaugums apkurei. Tieši fitnesa sektoram apkure sastāda vislielākās izmaksas. No izdevumu bāzes, komunālie maksājumi sastāda 70%. No šiem 70% apkure sastāda sešdesmit.”
Atklātajā vēstulē minēts, ka sporta objektiem draud slēgšana lielo izmaksu kāpuma dēļ. Turklāt savu nospiedumu uz izdzīvošanu atstājusi arī pandēmija un to pavadošie sportošanas ierobežojumi. Sporta nozares aktīvisti nākuši klajā ar konkrētiem priekšlikumiem. Viens no tiem ir samazināt pievienotā vērtības nodokļa likmi sporta pakalpojumiem.
Intervija - Jānis Taukačs, nodokļu eksperts
“Priekšlikumi ir superjēdzīgi un noteikti nepieciešami.
Tas būtu jāuzklausa. Un tieši tāpēc arī ES PVN direktīvas 3. pielikumā speciāli pie samazinātajām likmēm ir atsevišķi izceltās fitnesa zāles, kam lielākā daļa Eiropas valstu ir ieviesušas samazināto PVN likmi, tāpēc tas kopumā ir pareizs solis.”
Likumā par samazinātajām PVN likmēm uzskaitīts plašs nozaru loks. Tā, piemēram, 12% likmi piemēro medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, pasažieru pārvadājumiem, izmitināšanas pakalpojumiem, siltumenerģijas piegādei un citiem. Savukārt 5% likme piemērota grāmatām un citiem iespieddarbiem, kā arī pārtikas produktu piegādēm, kas nav termiski vai kā citādāk apstrādāti. 0% likmi piemēro preču eksportam. Uz sporta nozari attiecas 21% PVN likme.
Otrs priekšlikums ir sporta pakalpojumus iekļaut iedzīvotāju ienākumu nodokļa attaisnotajos izdevumos. Latvijā attaisnoto izdevumu slieksnis ir 600 eiro gadā, Igaunijā tas ir uz pusi lielāks. Taukačs neredz iemeslu, kāpēc Latvijā attaisnoto izdevumu slieksnis nevarētu tikt pielīdzināts Igaunijas līmenim. Tomēr viņš uzskata, ka atbalsta pasākumiem sporta nozarei ir jābūt vēl plašākiem, nekā lūdz atklātās vēstules autori, jo pandēmiju pavadošie ierobežojumi sportam ievērojami mainījuši konkurences apmēru.
Intervija - Jānis Taukačs, nodokļu eksperts
“Es iegādājos ASV tiešsaistes fitnesa programmu, ko es varu pildīt mājās. Tur nebija nekāda PVN. Un Latvijas fitnesa klubiem, it sevišķi pēc pandēmijas, ar šādiem tiešsaistes pakalpojumiem arī ir jākonkurē.”
Finanšu ministrija krasas pārmaiņas neplāno. Valdību veidojošās partijas vienojošās nodokļu politiku pārskatīt ne biežāk kā reizi viena Saeimas sasaukuma laikā.
Intervija - Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas pārstāvis
“Pēc 2023.gada valsts budžeta pieņemšanas tiks sākts darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2027.gadam. Darba grupā strādās iesaistītās valsts pārvaldes, kā arī valdības sociālie un sadarbības partneri, tai skaitā uzņēmējus pārstāvošas organizācijas, tādējādi nodrošinot līdzdalības iespēju politikas veidošanā. Visi jautājumi, kā arī iniciatīvas, kas skar nodokļu politiku, tiks izskatītas šīs darba grupas ietvaros.”
Labākajā gadījumā sporta nozares pārstāvju lūgumi varētu tikt īstenoti 2024. gadā. Nodokļu eksperts Jānis Taukačs aicina sporta sabiedrību būt uzstājīgākai un vienotākai savās vēlmēs.
Intervija - Jānis Taukačs, nodokļu eksperts
“Es domāju, ka tur ir vajadzīga sporta industrijas konsolidēšanās. Un sava spēka un ietekmes parādīšana. Kādu labumu tas pēc tam dod visai valstij un sabiedrībai, un atstāj ietekmi uz daudzām citām nozarēm.”
Intervija - Gints Kuzņecovs, LVFA valdes priekšsēdētājs
“Tās valstis, kurām šis te PVN ir samazināts, tām šis fiziskās aktivitātes procents ir paaugstināts. Es gribētu teikt vēl vairāk – jo tas cilvēku procents ir augstāks, jo ir mazāks slogs veselības un medicīnas sektoram. Ir tāds pētījums, kas parāda, ja cilvēks ir fiziski aktīvs, viņš valstij ietaupa 5000 EUR gadā.”
Sporta klubi pašlaik neplāno spert pašus radikālākos soļus un cer uz dialogu ar valsti. Ja piepildīsies pesimistiskākās prognozes, tad situācija nokaitētāka varētu kļūt pavasarī.
