Galēji labējiem labas izredzes Zviedrijas vēlēšanās
Uzvaru Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 11. septembrī, visticamāk, gūs valdošie sociāldemokrāti. Tomēr eksperti lielāku uzmanību velta galēji labējai partijai "Zviedrijas Demokrāti", kas pretendē uz otro vietu.
Aptauju dati liecina, ka par sociāldemokrātiem gatavojas balsot apmēram 28 procenti vēlētāju. Tomēr politiskā vide ir sadrumstalota, premjerministre Magdalēna Andersone spiesta vadīt mazākuma valdību un labējās un kreisās partijas atdala tikai dažas procentu desmitdaļas. Otrajā vietā ar 20 procentu reitingu izvirzījušies „Zviedrijas Demokrāti”, kas apsteiguši savus galvenos konkurentus - konservatīvo Moderātu partiju. Labējie ir rezervēti, komentējot iespēju veidot koalīciju ar radikāļiem, jo atbaida to pagātne un tēls. Vairākiem partijas dibinātājiem pagājuša gadsimta 80.-os gados bija saikne ar fašistu un neonacistu kustībām, tomēr pašreizējais līderis Džimijs Okesons uzsver, ka politiskais spēks ir mainījies. Savulaik izslēgti radikālākie biedri, nomainīta simbolika, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīts Maskavas diktatoriskais režīms. Demokrāti arī nobalsoja par valsts pievienošanos NATO. Eksperti arī atgādina, ka radikāļu idejas par imigrācijas ierobežošanu un cīņu pret noziedzību pārņem arī citi spēki.
