Energoresursu dārdzības dēļ apdraudēta Latvijas hokeja nākotne
Latvijas hokejam priekšā grūti laiki. Elektrības un gāzes cenu kāpuma dēļ atsevišķas halles būs jāver ciet, jo jau šobrīd rēķini sadārdzinājušies trīs reizes salīdzinājumā ar aizvadītās sezonas noslēgumu. Hokeju nelabvēlīgi jau ietekmējuši arī kovida gadi, kad bērni nevarēja trenēties un izvēlējās braukt spēlēt uz ārvalstīm vai nomainīja sporta veidu. Taču vismaz pagaidām mazāk nekā mēnesi pirms hokeja sezonas sākuma risinājuma nav.
Hokejs cietīs. Cik smagi, to pašlaik ir grūti prognozēt, tāpāt kā jaunos rēķinus, kurus vakar Latvijas ledus halles saņēma par jūliju. Tie ir teju uz pusi lielāki, piemēram, Volvo ledus hallē jūnijā izmaksas par gāzi un elektrību bija 60 000 eiro, bet par jūliju jau 100 000.
Intervija - Ēriks Miļuns, Ledus haļļu asociācijas vadītājs
Pagājušā nedēļē norisinājās ikgadējā ledus haļļu asociācijas sanāksme, kurā valdīja liela neziņa par nākotni. Par gaidāmo sezonu vēl nav skaidrs, vai lies ledu, vai saldēšanas iekārtas vispār neieslēgs.
Intervija - Ēriks Miļuns, Ledus haļļu asociācijas vadītājs
Un cietīs amatieru sportisti, bet, galvenais, tieši bērni, kuru īpatsvars Latvijas hokejā pagājušajā sezonā jau tā saruka. Piemēram, Zviedrijā dažādās junioru līgās latviešu pārstāvniecība pērn palielinājās trīs reizes salīdzinājumā ar sezonu iepriekš.
Intervija - Roberts Pļāvējs, Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs
Lai hokejs vispār turpinātu attīstīties, federācija un ledus haļļu asociācija norāda: bez valsts atbalsta neiztikt. Ekonomikas ministrijā atzīmē, ka šobrīd atbalsts apstiprināts mājsaimniecībām, bet par uzņēmumiem valdība lems nākamnedēļ. Palīdzība no Starptautiskās hokeja federācijas neesot gaidāma, jo tai neesot tāda fonda un mērķa apmaksāt valsts vai privāto haļļu rēķinus.
