Ielas garumā. Dzirnavu iela 2. daļa

Dzirnavu ielu no Antonijas līdz Brīvības ielai dažādu notikumu dēļ var dēvēt par «tumšo kaislību» ielu. Arhitekts Jānis Lejnieks, no viesnīcas «Alberts» augstumiem raugoties, gan atradis citu raksturojumu: Rīgas centra šķērsgriezums no «resnā gala» līdz proletariāta dzīves vietai. Līdzās viesnīcai ir bijusī Rūtenberga Tabakas fabrika ar stāstu par īpašnieka dēlu Vilhelmu, kurš, spēlējot kazino Montekarlo, gandrīz novedis fabriku līdz bankrotam. Mazliet tālāk atrodas nesen atjaunotais tā sauktais Zaļais nams un ielas kuriozs – studentu korporācijas Letgallia ēka. 21. gadsimta jaunbūvei augšstāvā «uzsēdināts» izcilā latviešu arhitekta J. F. Baumaņa 19. gadsimtā projektēts koka namiņš. Leģendām apvīta ir skaistā, bet tagad pamestā un noplukusī ēka Krišjāņa Valdemāra ielas stūrī, kur ulmaņlaikos atradās naktslokāls «Fokstrotdīle», bet padomju laikā restorāns «Tallina». Tur dzejnieks Bruno Saulītis labi «iesilušā» draugu kompānijā esot sacerējis dzejoli «Brauciens uz Silajāņiem». Toties Zirgu pastā aplūkojama vecākā šī ielas posma ēka, kas pieredzējusi krievu – franču kara notikumus tālajā 1812. gadā, bet topošie aktieri dalās spiritisma seansa laikā piedzīvotajā.