Sastrēgumstunda

Zatlers: Latvijai militāru draudu no Krievijas pašlaik nav
Lai gan pēc notikumiem Ukrainā un Krimā pastāv dažādi riski, Latvijai militāru draudu no Krievijas pašlaik nav, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” norādīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija).
„Reāli draudi ir ne tikai iespējas militāram uzbrukumam, bet arī politiskā griba Krievijā to realizēt, tikai tad draudi kļūs reāli. Šobrīd militāru draudu Latvijai nav. Pastāv riski, jā, pastāv militārs spēks, kas varētu šos draudus realizēt, bet nav ne mazāko pazīmju, ka Krievija vēlētos to darīt,” uzsvēra Zatlers.
Savukārt ASV paziņojums par militārā atbalsta palielināšanu Baltijai un Polijai ir nopietns signāls ne vien Krievijai, bet arī Latvijai.
„Palielinot iznīcinātāju skaitu, tiek dots skaidrs signāls, ka robeža tiks vēl rūpīgāk sargāta,” sacīja Zatlers.
Arī  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis („Vienotība”) atzina, ka notikumi Ukrainā un Krimā raisa bažas arī par Latvijas drošību.
„Grūti iedomāties šādu situāciju, ka kāds varētu uzbrukt [Latvijai], bet, ņemot vērā, ka situācija attīstījās Ukrainā un Krimā, nebūt gataviem mēs nevaram atļauties,” norādīja Latkovskis.
Viņš vērsa uzmanību, ka Krievija aizbildinās ne vairs ar Krievijas pilsoņu, bet krievvalodīgo aizstāvību. „Latvijā ir diezgan liels minoritāšu skaits, tas liek mums bažīties un uztvert šo situāciju nopietni,” piebilda Latkovskis.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka situācija ir nopietna un „Kremļa agresija, ko mēs redzam Ukrainā, tā faktiski ir Krimas „de facto” okupācija”.
„Ja kāda no Latvijas valsts augstākajām amatpersonām cilvēkiem saka – guliet mierīgi, nekādu risku nav -, tad tā ir cilvēku maldināšana. Ir jāapzinās, ka riski ir un tie ir ļoti augsti,” uzsvēra Mūrniece.
Tikmēr Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš („Saskaņas centrs”) uzsvēra, ka nav objektīva vērtējuma par patiesajiem notikumiem Ukrainā un mediji izplata pretrunīgas ziņas.
Viņš arī izvairījās atbildēt, vai Krievija apdraud Latviju, uzsverot, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un apdraudējuma gadījumā NATO mūs pasargās.
**

Politologs aicina atbrīvoties no „piektās kolonnas retorikas”
Notikumi Ukrainā ir sociāls konflikts un Latvijai no tā jāmācās uzlabot dialogu sabiedrībā, atbrīvojoties no „piektās kolonas retorikas”, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” sacīja politologs Juris Rozenvalds.
Viņš uzsvēra, ka Maidanā krievi un ukraiņi bija kopā, tādēļ notikumi Ukrainā ir sociāls konflikts.
„Viena mācība, ko vajag arī Latvijai ņemt vērā, ir tā, ka krievvalodīgie nav apdraudējums Latvijai, bet problēma ir mūsu iekšpolitika – cik mēs šo gadu laikā esam bijuši spējīgi veidot dialogu. Diemžēl jākonstatē, ka te mums vēl ir daudz ko darīt,” sacīja Rozenvalds. „Mācīties par to, ka šis dialogs ir jāveicina, mēs daudz ko esam salaiduši grīstē, bet tas vēl ir labojams un no retorikas par piekto kolonu, kas mūs apdraud, ir jāatbrīvojas.”
Žurnālists Igors Vatoļins pauda viedokli, ka izaicinājums ir ne tik daudz 16.marta tuvošanās vai krievu skolu piketi, bet gan tas, vai izdosies saglabāt kravu tranzītu caur Krieviju.
Runājot par 16.marta pasākumiem, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (Reformu partija) pavēstīja, ka Drošības policija apliecinājusi – 16.marta pasākumiem šogad nav sakara ar Ukrainas notikumiem. „Sešpadsmitais ir mūsu iekšējā lieta,” uzsvēra Zatlers.
Pēc viņa teiktā, Drošības policija uzskata, ka šogad 16.marts norisināsies mierīgāk nekā iepriekšējos gadus, pateicoties likuma grozījumiem.
Tikmēr pētnieks Mārtiņš Kaprāns uzsvēra, ka individuāli provokatori vienmēr var atrasties un tos nevar izkontrolēt. Viņš arī aicināja 16.marta pasākumus rīkot nevis Rīgā pie Brīvības pieminekļa, bet gan Lestenē.
Raidījumā raisījās diskusijas par nepieciešamību aizliegt vai ierobežot propagandas kanālus. Kaprāns norādīja uz mediju propagandu, kas vēl vairāk veicina sabiedrības šķelšanos.