Nacionālie dārgumi.100 g kultūras

Raidījumā „Nacionālie dārgumi. 100g kultūras” šoreiz godinām un atceramies Eduardu Pāvulu, kuru Lilija Dzene reiz raksturoja kā “aktieri pret paša gribu, bet ar Dieva dzirksti”. Skatītāju mīlestību viņš ieguva jau nospēlējot savu pirmo galveno lomu uz Dailes teātra skatuves izrādē “Romeo un Džuljeta”. Vēlāk publika Eduardu Pāvulu bieži identificēja kā absolūtā latviskuma nesēju, lai ko viņš arī tēlotu – vīrišķīgo, jūras appūsto Oskaru izrādē “Zvejnieka dēls”, labsirdīgo spēka mitriķi Ērmanīti filmā “Vella kalpi” vai lišķīgo Sutku filmā “Purva bridējs”. Gadiem ejot, Eduarda Pāvula sejas vaibsti pat fiziski sāka līdzināties franču izcilā aktiera Žana Gabēna veidolam, ar kuru Pāvulu mēdza salīdzināt. Tāpat kā pasaules izcilākās kino zvaigznes, Eduards Pāvuls katrā lomā atstāja savu personības nospiedumu. Aktierim bija smalka, mazliet koķeta humora izjūta, ar ko viņš savus tēlus padarīja dzīvus un cilvēciski saprotamus. Eduarda Pāvula kontā ir gan komiskas, dzirkstošas raksturlomas, gan dziļi dramatiski tēli. Dzīvē viņš bija ģimenes cilvēks, kaismīgs makšķernieks, jokotājs, bet sirdī, iespējams, vienpatnis. Zināmais un nezināmais par Eduardu Pāvulu kopā ar viņa kolēģiem Juri Strengu, Ventu Vecumnieci un meitu Ilzi Mētru Zigrīda Muktupāvela vadītājā sarunā Benjamiņu namā raidījumā “Nacionālie dārgumi. 100g kultūras”.