Kas nav jāmaina Latvijas sportā

Latvijas sportā netrūkst arī ļoti labu lietu, kuras noteikti vajadzētu turpināt un attīstīt vēl tālāk. Kā pirmais un svarīgākais aspekts ir jāmin valsts sporta budžets, no kura vairāk nekā puse tiek atvēlēta sporta skolu pedagogu darba samaksai. 2021. gadā šim mērķim piešķirti vairāk nekā 17 miljoni eiro (grafikai - 17 452 124 milj. eiro), kas nozīmē, ka sporta skolām atvēlētais finansējums veido 51,59 % no kopējiem valsts sporta budžeta izdevumiem. Lai arī šī dotācija nav pilnvērtīga un liela daļa artavas treneru algošanā ir jāuzņemas pašvaldībām, pats princips – tērēt bērnu sportam vairāk nekā pusi budžeta – ir apsveicams un būtu attīstāms vēl vairāk.

VALSTS SPORTA BUDŽETU – BĒRNU SPORTAM!

Tomēr lielākie nopelni Latvijas sporta pēctecības nodrošināšanā ir pašvaldībām. Pašvaldības meklē finansējumu infrastruktūrai, pašvaldības uztur sporta skolas, pašvaldības uztur arī teju visas profesionālās sporta spēļu komandas. (te noteikti pašvaldības mājiņu, ka uztur to, to, to un to) Vēl efektīvākai darbībai prasītos labāks dialogs nodokļu politikas veidošanā ar valsti, jo pie pašreizējiem nosacījumiem prasīt vēl lielāku pašvaldību iesaisti Latvijas sporta sistēmā ir faktiski neiespējami.

PAŠVALDĪBAS – SPORTA MUGURKAULS

2021. gadā Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar pašvaldībām uzsāka vasaras nometņu organizēšanu skolēniem, kas bija viens no atbalsta pasākumiem pandēmijas psihoemocionālo seku mazināšanai. Projekta sākumā bija plānots nometnēs iesaistīt 23 100 bērnus un jauniešu, primāri veicinot sociālā riska grupas bērnu un jauniešu iesaisti. Nometnes tik tiešām izdevās aizvadīt, un lielai daļai jauniešu šī bija pirmā nometņu pieredze. Jācer, ka valsts atbalsts bērnu nometnēm saglabāsies arī turpmāk, jo tieši nometņu un sacensību izdevumi ir lielākais slogs sportojošo bērnu vecākiem, un daudzās ģimenēs tas kļūst par iemeslu bērnus no sporta nodarbībām izņemt.

VALSTS ATBALSTS BĒRNU NOMETNĒM

Par pastāvīgu vērtību Latvijas sportā kļuvušas Latvijas Sporta federāciju padomes Sporta stipendijas. Sporta stipendijas no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirtas kopš 2007. gada, (šiten var uztaisīt, ka ir valsts budžets, kas aiziet uz LSFP un tālāk tad piešķir stipendijas sportistiem) lai sekmētu studējošo augstas klases sportistu iespējas apvienot studijas ar sportiskās meistarības izaugsmi, kā arī, lai popularizētu studentu sportu un veicinātu rezervju sagatavošanu Latvijas izlašu komandām. Gadu gaitā šādi pie izglītības tikuši ne mazums Latvijā labi pazīstamu sportistu, kuriem pēc karjeras beigām daudz vieglāk izdevies iekļauties ikdienas dzīvē.

STIPENDIJAS STUDĒJOŠAJIEM SPORTISTIEM

Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotās aktivitātes bērnu sportā – kā, piemēram, “Sporto visa klase” un “Kustība, kas vieno” – ik gadu pulcē arvien vairāk bērnu un jauniešu, kā arī uzlabo situāciju ar sporta inventāru vispārizglītojošajās skolās. Lai arī daļa sporta sabiedrības pārmet, ka Olimpiskās komitejas pamatuzdevumi ir pavisam citi un tiem šādi tiek laupīts laika un enerģijas resurss, tomēr aktīvu iesaisti skolu sporta veicināšanā nav iespējams nopelt. It sevišķi tāpēc, ka bērnu nevēlēšanās piedalīties sporta stundās lielā mērā ir bijusi saistāma ar to, ka tās nav tikušas pienācīgi mārketētas jeb iepakotas. Latvijas Olimpiskās komitejas projekti sev līdzi nes ievērojamu mārketinga jaudu, kas noteikti pozitīvi ietekmē sporta stundu kopējo prestižu.