Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā

20. gadsimta sākums ir unikāls laiks, kad rodas ne tikai Latvijas nacionālā māksla, bet arī ideja par Latvijas valsti. Pēc vairāk nekā simt gadiem beidzot bija iespēja piepildīties mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Johana Valtera sapnim – viņu darbi nokļuva Parīzē.

Izstāde „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas mākslā” Orsē muzejā iezīmē Baltijas mākslas atgriešanos „augstākajā līgā”, kas varēja notikt, pateicoties ne tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simtgadei, bet arī ilgstošam un neatlaidīgam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbinieku ieguldījumam. Simbolisms ir mākslas virziens, kas 19. gadsimta otrajā pusē sākas franču dzejā, bet vēlāk kļūst aktuāls arī Eiropas (un tostarp Baltijas) glezniecībā.

Baltijas nacionālā māksla veidojas Eiropas mākslas vēsturei neraksturīgi vēlu – tikai 19. gadsimta beigās. Pēc Otrā pasaules kara Latvija, Lietuva un Igaunija nokļūst padomju okupācijā un uz 50 gadiem pazūd no Eiropas mākslas kartes, kļūstot par terra incognita. Pagājušā gada novembrī izstāde „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas mākslā” tika atklāta arī Rīgā, bet diemžēl pandēmijas dēļ jau pēc dažām nedēļām durvis apmeklētājiem slēdza. Filma ir iespēja pieredzēt Baltijas simbolismu neklātienē, ielūkoties smalkākajās darbu detaļās un ieraudzīt jau zināmus darbus jaunā kontekstā.

Filma iepazīstina ar 19./20. gadsimta miju Latvijā un simbolisma rašanās apstākļiem Eiropā, kā arī sniedz iespēju pieredzēt neklātienē izstādi – aplūkot mākslas darbus un par daļu no tiem uzzināt detalizētāk. Filmas tapšanā piedalījušies mākslas zinātniece un izstāžu kuratore Dace Lamberga, projekta „Simbolisms Baltijas valstu mākslā” vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, mākslas vēsturniece un zinātniece Edvarda Šmite, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš, literatūrzinātnieks Pauls Daija, mākslas zinātniece Aija Brasliņa, dzejnieks un igauņu eposa «Kalevipoegs» atdzejotājs latviešu valodā Guntars Godiņš, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, mākslas restauratore Guna Kreislere, LNMM direktore Māra Lāce, mākslas vēsturniece Kristiāna Ābele.

Latvija, 2021.

Režisore: Linda Veinberga.

Scenārija autore: Anete Konste.

Operators: Uvis Burjāns.

Filmas izveidi finansē Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs.