"Pūra lāde". 1. sērija. Māls

Ko par mums stāsta mūsu mantojums un prasmes? Vai, pieskaroties seniem amatiem, mēs varam ieskatīties šodienas latvieša būtībā? 

Teju ikviena latvieša mājās ir kāds priekšmets, kurš ar kodētu pavedienu saista mūs ar vārdu «latvietis». Jebkurā pasaules malā, ieraugot kāda cilvēka pirkstā īpatnēju vītu sudraba gredzenu, mēs zinām – latvietis. Mēs, īpaši nepiedomājot, atpazīstam rakstus un krāsu kodus, ko sajūtam kā savējos. Sakāpināti šo tērpu un priekšmetu kodu sajūtam Dziesmu svētku laikā un vasaras skaistajā saulgriežu mirklī. Jebkuru priekšmetu vai tērpu ir radījušas cilvēka rokas. Arheologi, pētot senus priekšmetus, stāsta vēsturi, etnogrāfi pēta mūsu ieradumu un tradīciju pasauli, bet mūsdienu dizaineri kādu iekodēti atpazīstamu trauku vai segu neuzkrītoši pievieno mūsdienīgam interjeram.

«Pūra lādes» bagātības dosimies meklēt astoņos raidījumos visos Latvijas novados. Satiksim astoņas spilgtas personības. Meistarus, kuri uztur dzīvu latvisko dzīves ziņas sajūtu un māk savas prasmes nodot tālāk.  Katrs amatnieks sniegs meistara stundu un dos kādu padomu, ko ikviens skatītājs varēs izmēģināt paveikt pats savām rokām. Rādīsim, kā var noaust jostu, izveidot māla trauku mājas apstākļos, radīt savu rotu. Vēl pastāstīsim, kā saskatīt dabas krāsas un tās ieadīt skaistos adījumos, iepazīsim lubiņu jumta tapšanas noslēpumus un veidosim zedeņu žogu. Bet, tuvojoties vasaras saulgriežu laikam, iepazīsim pirts, jāņuzāļu un maizes noslēpumu.

1. sērija. Māls

Cilvēks un māls – šī savienība pastāv jau tūkstošiem gadu un neviens vairs nezina, kuri pirksti pirmo reizi sajuta māla plastisko dabu. Arī šodien teju ikvienam mājās ir kāds māla trauks. Šobrīd tās lielākoties ir apaļas formas krūzes un bļodas, kuras meistari veidojuši uz podnieka ripas, bet reizumis ir arī interesanti, lielākoties tumši trauki, kuri veidoti daudz senākā veidā – lipinot ar rokām. Šis māla  veidošanas paņēmiens Latvijas teritorijā pastāv jau tūkstošiem gadu, un arī šodien to var izmēģināt ikviens.

Pirmo reizi «Pūra lādes» vāku vērsim seno lībiešu zemē, Salacgrīvas pievārtē, Kuivižos pie keramiķes Daces Asnes. Dace ir seno amatu rezervāta saimniece, māksliniece, keramiķe un skolotāja. Uz galda mūs sagaidīja liela māla pika un Daces veidotie darbi – trauki, kuru formās uzreiz atpazīstams īpašais keramiķes rokraksts, un no māla veidotas rotas.