Adreses. Muzeju arhitektūras dramatiskie kontrasti

Pretnostatīsim, kā "Adresēs" ierasts, šķietami grūti salīdzināmus objektus – Rīgas Motormuzeju un Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Viens glabā vecus braucamrīkus, otrs – vecas mājas un iedzīvi. Taču "Adreses" stāstīs nevis par muzeju eksponātiem, bet gan par ēkām, Brīvdabas muzeja gadījumā – par tā administrācijas ēkām. No šāda skatupunkta abi muzeji ir pat pārsteidzoši līdzīgi.

Motormuzejs celts padomju ēras norieta gados, atklāts 1989. gadā, un tā ēka tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām astoņdesmito gadu arhitektūras ikonām. Tiesa, ēkai nav aizsargājama pieminekļa statusa, tāpēc teorētiski to drīkst visnotaļ brīvi pārbūvēt, pat nojaukt. Pirms pāris gadiem muzejs patiešām piedzīvoja vērienīgu rekonstrukciju, vienā galā tam pat uzcēla jaunu piebūvi – muzeja īpašnieka, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, biroju. Vai vecā ēka cieta vai ieguva?

Brīvdabas muzeja vadība savukārt mitinās valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – ēkās, kas vecākas par lielu daļu paša muzeja eksponātu. Tas ir 18. – 19. gadsimta Bonaventūras muižas komplekss – kungu māja un vairākas saimniecības ēkas. Bijusī muižiņa atrodas pašā Juglas ezera krastā, tieši blakus muzeja teritorijai, taču tā netiek iekļauta muzeja apskates takās. Droši vien labi, ka tā, citādi apmeklētāji redzētu vien trūkumu un knapināšanos. 

Par milzu naudu saposta 30 gadus vecas ēkas un žēlīgi noplukušas 200 gadus vecas ēciņas – kurš šajā salīdzinājumā būs labais un kurš – sliktais stāsts? "Adrešu" autors Mārtiņš Ķibilds pētīs kopā ar agrāko televīzijas komiķi, tagad – bērnu izglītības projektu ģeneratoru Aldi Kalniņu.