No domniekiem neērtā likuma neatteiksies

Vērtējot Saeimas ceturtdien noraidīto priekšlikumu „Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, kas paredzēja ierobežot pašvaldību deputāta darbu domes institūcijas līdz ar kriminālvajāšanas uzsākšanu, tiesību eksperti norāda, ka priekšlikumam iztrūcis mehānisms, kā situācijas izvērtēt individualizēti. Taču par ieceri kā tādu gan tiesību zinātņu, gan politisko procesu analizētāju vidū domas dalās, vēsta LTV raidījums „de facto”.

„Es šo priekšlikumu sauktu par tādu ļoti boļševistisku. Tas, visticamāk, ir cēlu mērķu un nodomu vadīts, taču tās izpildījums ir manuprāt klaji prettiesisks,” sacīja politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. Raidījums gan norāda, ka patiesībā situācijas absurdums jau slēpjas tajā, ka pie mums šādas situācijas vispār jārisina ar likuma palīdzību.

„Pieredzējušās demokrātijās parasti šāda situācijas tiek risinātas caur apsūdzēto amatpersonu labprātīgu atkāpšanos no amata. Ja mums šāda prakse nav iegājusies, tad mēs varam stiprināt tiesībsargājošo institūciju kapacitāti, lai tiesībsargājošo institūciju darbs būtu ātrāks, efektīvāks, lai rezultātus sabiedrība ieraudzītu ātrāk,” tā Ikstens.

Tiesību eksperti gan norāda, ka tieši tāpēc, ka pie mums nestrādā ētikas normas, tostarp no partiju puses, prasot saviem biedriem no amata šādās situācijas atkāpties, likuma labojumi nemaz neesot peļami. Tikai to izpildījums sanācis greizs, jo visus gadījumus iecerēts mērīt pēc vienas mērauklas.

„Šādu ierobežojumu varētu piemērot tikai tad, ka mēs runājam par noziedzīgiem nodarījumiem valsts amatpersonu dienestā, kur tā saikne ar deputāta pienākumiem ir vistiešākā - tajos gadījumos, ja runājam par kukuļņemšanu, tirgošanos ar ietekmi, bet citos gadījumos, ņemot vērā, ka tiesāšanās ir ilgstoša, ja tā apsūdzība nav saistīta ar pienākumiem, nu nebūtu pamata šādiem ierobežojumiem,” uzskata Latvijas Universitātes asociētais profesors Artūrs Kučs.

Viņaprāt šo individuālo vērtējumu varētu uzticēt kādai tiesu instancei, kas tad arī pateiktu – pašvaldības deputāts kriminālvajāšanas laikā var vai nevar pildīt savus pienākumus.

Strīdīgā likuma labojuma būtība patiesībā ir vienkārša un rodama atbildē uz, šķiet, tikpat elementāri atbildamu jautājumu – vai Jūs būtu ar mieru dzīvot pašvaldībā, kurā lēmumus par budžetu, pabalstiem, būvatļaujām, nodokļu atlaidēm un vēl daudzām citām lietām pieņem deputāts, kuru vaino, piemēram, kukuļošanā, izspiešanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā?

Lai no šādā situācijām izvairītos, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs sākotnēji rosināja revolucionāru ideju – ja pret deputātu sākts kriminālprocess, viņam automātiski zūd tiesības domē strādāt. Šī ideja tiešām revolucionāra, jo kriminālprocesa uzsākšana, lai arī rada aizdomas, vēl nebūt neliecina par amatpersona atbildību kāda nozieguma pastrādāšanā.

Rezultātā Saeimā tapa nedaudz uzlabots piedāvājums – likumā par pašvaldību deputātu statusu rosinot sekojošu labojumu: “ja pret deputātu uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, attiecīgais deputāts ar dienu, kad pašvaldībā saņemta procesa virzītāja informācija attiecīgās pašvaldības domei par kriminālvajāšanas uzsākšanu, zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās pašvaldība viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums.”

Kriminālvajāšana jau ir brīdis, kas situācija kļūst daudz nopietnāka, proti, tas liecina, ka ir savākti pietiekami daudz pierādījumu, kas norāda uz konkrētās personas vainu. Taču, vai tā tiešām ir, to lemj tiesa.

Tas arī bija viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc vairums deputātu šonedēļ šo priekšlikumu noraidīja, labojuma neatbalstītāju vidū arī tā sauktās tiesiskuma koalīcijas dalībnieks – nacionālās apvienības deputāti, kuri vai nu balsoja pret, vai atturējās. Viņu arguments – partijas biedrs Ogrē – priekšsēdētāja biedrs Egils Helmanis, kuram, labojumu pieņemot, vairs nebūtu tiesības piedalīties domes darbā, jo tiesā nonākusi lieta, kurā viņu vaino izspiešanā.

„Ļoti daudzas lietas tiešām ir uz šiem privātiem, individuāliem precedentiem balstītas. Tā tas ir diemžēl likumdošanā, lai gan būtu jābalstās uz vispārējo principu. Bet nu šobrīd argumentācijā, jā, mēs redzam, ka nav viss skatāmas kategorijā melns un balts, ir arī šie gadījumi, kad tiešām nevainīgi cilvēki tiek apsūdzēti,” savu pozīciju „de facto” skaidroja Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).

Turklāt nacionālā apvienība pārmet, ka likums labots tikai atsevišķu cilvēku dēļ. Tas gan šķiet divkosīgi, jo tieši šādu pašu iemeslu dēļ – viņi labojumu neatbalsta.

Likuma labojumi tik tiešām saistīti ar vēlmi beidzot atrisināt situāciju Ventspilī, kur, neskatoties uz apsūdzībām smagos noziegumos, nekas neliedz saimniekot Aivaram Lembergam. Tiesa ilgstoši nespēj arī izskatīt Jūrmalas domnieka Raimonda Munkevica kukuļošanas lietu, rezultātā arī viņam nekas neliedz kandidēt šajās vēlēšanās.

„Gala spriedumu, vai cilvēks ir vai nav vainīgs, Latvijas Republikā pasaka tiesa, nevis Čigānes kundze, nevis Sprūdža kungs. Man Čigānes kundzes un Sprūdža kunga viedoklis daudzos gadījumos ir simpātiskāks nekā Lemberga kunga, šeit nav jautājums es viņam uzticos vai neuzticos vairāk, taču, kamēr nav bijis tiesas spriedums, ieviest praksi, kamēr nav bijis tiesas spriedums mēs kādu sodām, lai ieriebtu Lembergam, manuprāt tas nesasniedz mērķi,” uzskata nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars.

Nav arī brīnums, ka likuma labojumus neatbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība, kuras mēra kandidāts ir Aivars Lembergs. „ Lielākā problēma ir tā, kā tas tiek pasniegts, kā tiek skaldīts labajos, sliktajos cilvēkos, pietuvinātajos, attālinātajos, nevis vērtē, ko ir darījis un kā ir lēmusi tiesa,” sacīja Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS).

Ieceri labot tagad sola arī tās iniciatori un par tiem lemšana plānota arī koalīcijā, jo likumam vēl paredzēts trešais, galīgais lasījums. Un, kā sacīja Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība), tad „tā būs ļoti laba iespēja parādīt, vai tā bija formāla piekasīšanās vai pēc būtības nevēlēšanās pēc 23 gadiem ticēt, ka mums var būt tiesiska valsts un ticēt tam, ka mūsu prokuratūra nestrādā egoistisku, atriebības vadītu iemeslu vārdā.”