Solis: Latvijas armijas dzimšana

Latvijas armija par savu dzimšanas dienu uzskata 1919. gada 10. jūliju, kad tika apvienotas divas Pagaidu valdības bruņoto spēku vienības – Ziemeļlatvijas armija un Dienvidlatvijas armija. Pēc Neatkarības kara noslēguma, Latvijas brīvības cīnītāji no armijas tika demobilizēti jeb atvaļināti un turpmākajos gados jaunie kareivji armijā nonāca obligātajā militārajā dienestā, kas neatkarīgajā Latvijas Republikā ilga aptuveni gadu.

Latvijas armijas galvenā pazīšanās zīme - formas tērps būtiskākas pārmaiņas 1920.-30. gados piedzīvoja divas reizes, līdz ieguva arī mūsdienās atpazīstamā Latvijas armijas parādes tērpa veidolu ar uz aizmuguri atgāzto cepuri, kuras priekšpusē ir Latvijas ģerbonis un Latvijas armijas kokarde ar saulīti, pirmo Latvijas vēsturisko ģerboni.

Padomju okupācijas laikā Latvijas armija tika izformēta, nogalinot vai citādi represējot arī daudzus Latvijas armijas virsniekus. Latvijas jaunieši obligāto dienestu bija spiesti pildīt padomju armijā.

Latvijas Republikas bruņoto spēku atjaunošanas process sākās līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, kad tika radītas pirmās vienības, atjaunota Aizsardzības ministrija.

Kopš 1920.-30. gadiem tradicionāli lielākā Latvijas armijas parāde tiek rīkota ik gadu 18. novembrī, Latvijas neatkarības pasludināšanas gadadienā.