Atslēgas. Okupantu karaspēks pamet Latviju

Prasību izvest PSRS karaspēku Latvijas parlaments izvirzīja tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, 1991. gada augusta beigās. Sarunas sākās pēc PSRS sabrukšanas, kad karaspēks pārgāja Krievijas jurisdikcijā. Latvijai sarunu mērķis bija viens – dabūt «viņus» laukā pēc iespējas ātrāk, lai ko tas maksātu. Sākums sarunām bija cerīgs: 1992. gada februārī – pirmais sarunu cikls, un jau martā – pirmā karaspēka daļa brauc projām. Tomēr drīz Latvijas-Krievijas attiecību «medusmēnesis» pārauga ellē – smagās sarunas ilga vairāk kā divus gadus.

Aukstā kara laikā Baltija padomju impērijai bija viena no svarīgākajām aizsardzības līnijām, galējais Rietumu robežas bastions, tāpēc karaspēka koncentrācija te bija milzīga. Precīzs militārpersonu skaits nav zināms, dažādi avoti par dažādiem laikiem min 200 000 līdz 350 000. Tomēr, kamēr sarunu delegācijas spēlēja pingpongu, faktiskā armijas izvākšana jau ritēja pilnā sparā un pilnīgā patvaļā. Vēl šodien, kaut armija aizvākusies jau sen, visa Latvija ir kā nosēta ar piegānītiem silikātķieģeļu un betona drupu džungļiem. Stāsts par 50 gadus ilgām posttraumatiskām sekām joprojām – šīs nedēļas Atslēgās.