Atslēgas. Padomju dziesmu un deju svētki - lauzti, bet nesalauzti
Dziesmu svētki – latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Tieši šiem svētkiem bija lemts kļūt par sāpīgu simbolu Latvijas neatkarības zaudēšanai. Pēdējais tautas pasākums brīvā valstī bija Latgales dziesmu svētki, kas notika 1940. gada 15. un 16. jūnijā Daugavpilī. Svētku otrās dienas pusdienlaikā PSRS Latvijai iesniedza ultimātu par karaspēka ievešanu un valdības nomaiņu. Ar laiku okupanti saprata, ka lielāks labums būs, ja latviešiem dārgos svētkus nevis aizliegs, bet pārtaisīs par kārtīgiem vadošajai ideoloģijai atbilstošiem padomju svētkiem.
Sensenā latviešu koru karu tradīcija perfekti atbilda padomju tā sauktās sociālistiskās sacensības modei. Tolaik darba ražībā jāsacenšas bija visiem. Paradoksāli, bet šis padomju ideoloģiskais murgs dziesmu svētkus, lai arī no vienas puses izķēmoja, no otras – tomēr spēcināja. Kādas bija tās tradīcijas, kuras ieviesa padomju režīms? Kā mainījās paši svētki? Un svētkos iesaistīto personību attieksme pret tiem? To skaidrosim šīs nedēļas Atslēgās.