Dokumentālā filma. "Dāvana vientuļai sievietei. Filmas arheoloģija"

Vai kino vēsturē pastāv tāds jēdziens kā latviešu kino komēdija?

Būtu netaisnīgi teikt, ka neviens latviešu režisors nav uzdrošinājies … un kā vēl ir! Pavelkot līdzi arī sava laika godalgotāko aktrisi, labākos Rīgas kinostudijas radošos spēkus, dižāko komponistu,  pazīstamāko populārās mūzikas duetu, iesaistot miliciju un to laiku latvieša labklājības  simbolu –  automašīnu « Volga». Kurš kuru ievilka latviešus kino «afērā»  ar pakaļdzīšanos, pārģērbšanos un reklāmas pauzēm, mēs atklāsim šajā filmas tapšanas stāstā.

Tolaik humors bija ļoti nepieciešams, lai ikdienā turpinātu dzīvot padomju pelēcībā. Tas bija kā zibens novadītājs, un to saprata arī tā laika kino ierēdņi. Tādēļ bija vajadzīga audzinoša komēdija, kas sakņota padomju negāciju atmaskošanā. Iedvesmu filmai režisors Ēriks Lācis guvis noklausoties ne īsti trolejbusā, ne vilcienā, bet gadījums esot patiess un noticis Cesvaines pusē. Kraukļu ciema padomē dzīvojusi kāda veca tantiņa Emma Sīmane(vārds nav izdomāts), kura pēkšņi tikusi pie dārgas automašīnas, savai personai pievēršot uzmanību, kādu nebija izpelnījusies visa sava mūža garumā.

Filmas arheoloģija pirmo reizi fokusē savus meklējumus režisora Ērika Lāča radošajā dzīvē. No 16 filmām, kuras uzņēmis Ēriks Lācis, var atrast  daudz intereses cienīgu piemēru: psiholoģiska drāma “Meldru mežs/1971/, kostīmu filma par Latvijas vēsturi «Vilkatis  Toms», vēsturiska drāma, kas  apbalvota ar Latvijas valsts prēmiju «Fronte tēva pagalmā», zvejnieku stāsts ar krimināliem elementiem «Sēklis» /1988/. Komēdija Ērika Lāča filmogrāfijā ir tikai viena – «Dāvana vientuļai sievietei»/1973/.

Šīs tik dažādās filmas vieno viens elements – žanra kino meklējumi.  Taču kino kā izklaides veids nebija Rīgas kinostudijas prioritāte, un tika pieaicināts slavens konsultants, krievu komēdijas autoritāte Leonīds Gaidajs.  Tolaik par filmu runāja visādi. Tomēr Viju Artmani večiņas Kņopienes tēlā pie «Volgas» stūres un padomju laika auto zagļu  «mafiju» joprojām cilvēki skatās neatkarīgi no politiskā, sociālā vai emocionālā konteksta. Režisors Ēriks Lācis no dzīves aizgāja pilnbriedā, aiz sevis atstājot gandrīz gatavus scenārijus vairākām filmām. 28. jūnijā Ēriku Lāci atceramies 80. jubilejā un kopā ar viņa laikabiedriem Raimondu Paulu, Leonu Krivānu, Jāni Streiču un režisora dzimšanas dienai par godu jaunradītu Kņopieni(skaistu, blondu un noslēpumainu aktrisi večiņas tēlā) brauksim ar sarkanu «Volgu», skatīsimies filmu  kopā ar  filmas aktieriem Veltu Skursteni un Gunāru Placēnu, ciemosimies pie Ērika lāča ģimenes un Vijas Artmanes meitas Kristiānas Dimiteres, kura piedzīvojusi  savas mammas ekstrēmās grima pārvērtības,  lasīsim  dokumentus un protokolus. Arī Biķernieku moto trase vēl darbojas- gluži kā filmā!

Radošā grupa: režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa, operators Edgars Bite, producentes Ieva Rozentāle un Inese Kublicka.