Pitraga iedzīvotāji sadumpojas pret stāvlaukumu kāpās

Slīteres nacionālā dabas parka teritorijā esošā Pitraga iedzīvotāji sadumpojušies pret dabas parka plāniem kāpu aizsargjoslā būvēt autostāvvietu, šovakar vēsta LTV raidījums „de facto”. Iedzīvotāji pārmet, ka stāvlaukumu būvniecība organizēta klusītēm un kluso Ziemeļkurzemes piekrasti piepildīs ar tūristu bariem, tādējādi izjaucot apkārtējo vidi.

Kolka, Sīkrags, Pitrags un Mazirbe. Tās ir vietas, kuras Slīteres nacionālais dabas parks nolūkojis, kā potenciālās vietas autostāvlaukumu būvniecībai, kas nepieciešami, lai atpūtniekus novirzītu uz konkrētām vietām un tādējādi izvairītos, piemēram, no kāpu izbraukāšanas. Stāvlaukumus Slīteres nacionālā dabas parka teritorijā plānots būvēt par Kohēzijas fonda līdzekļiem. Natura 2000 teritorijās visā Latvijā par vairāk nekā 2 miljoniem latu plānots izvietot informatīvos stendus, brīdinājuma zīmes, izbūvēt pastaigu takas un arī stāvlaukumus.

Pret stāvlaukumu būvniecību iebilduši Pitraga iedzīvotāji, jo klusajā ciemā auto placi iecerēts būvēt kāpās un iedzīvotāji bažījas, ka stāvvietas apmeklētāji piemēslos piekrasti. „Tik klusa un mierīga jūrmala patiešām ir dieva dāvana, un ja šeit nāks tūristu plūdi, tad šī dieva dāvana tiks sabojāt,” sašutis bija Pitraga iedzīvotājs Ojārs Freibergs. Savukārt Pitraga iedzīvotāja Aina Griezīte domā, ka „ja būs daudz cilvēku, nebūs atkritumu novākšana tā kā vajag, ne tualetes mums tur ir ,nekā, tad vispirms tas jāsataisa.”

10 automašīnām paredzētais stāvlaukums iecerēts nelielā pļaviņā pašā jūras krastā, kāpu aizsargjoslā. Un ciema iemītniekus izbrīnījis fakts, ka uz iecerēto stāvlaukumu šobrīd ved laika gaitā pāri vairākām privātām zemēm iebraukts ceļš – un pašvaldībai to izbūvēt iedzīvotāji neļaušot.

„Būtība viņš iet pāri vairākiem zemes īpašniekiem, vēl nekas nav saskaņots ar viņiem, ka varētu kādas darbības veikt un būvēt ceļu, līdz ar to tas tā mazliet dīvaini liekas, ka vispirms grib būvēt stāvlaukumu, tikai aizmirst par tādu lietu, ka nav vēl piebraucamais ceļš, kā tāds,” sacīja Gatis Vjaters, kurš apzinājis ciema iedzīvotāju viedokli.

To, ka līdz galam plāni nav sanākuši kā iecerēts, atzīst arī Slīteres nacionālajā dabas parkā. Juridiski visi papīri esot „tīri” – sabiedriskās apspriešanas esot notikušas, stāvlaukumi jau pirms diviem gadiem iezīmēti pašvaldību teritorijas plānojumos – tas arī esot brīdis, kad vietējiem vajadzējis protestēt. No otras puses, parka administrācija atzīst, ka tolaik vairāk uzklausītas vietējo uzņēmēju domas, kuri stāvlaukuma celtniecību atbalstījuši, jo tūristu skaita palielināšana vairotu ieņēmumus.

„ Šis projekts tiek realizēts uz valsts un pašvaldības zemēm un valstij tieši tajā ciemā zeme pieder tieši tajā vietā, mēs esam aicinājuši sanāksmē, lai iedzīvotāji piedāvā variantus un zemi, kur to stāvlaukumu veidot, tur neizskanēja tāds viedoklis, viņš gan citur, tikai ne te,” apgalvoja dabas parka direktore Ērika Kļaviņa.

Arī vietējā pašvaldība uzskata, ka pitradzniekiem šoreiz nav taisnība, jo laiks, kad vajadzēja celt iebildes, jau nokavēts. Arī no pārmetumiem par pārāk formālu pieeju sabiedriskajai apspriešanai, domes priekšsēdētāja vairās kā pretargumentu minot, ka pie jūras pieeja jārada visiem, ne tikai ciemos dzīvojošajiem. „Vairāk protestēja tie, kam ir šie īpašumi, kas ir vasarnieki, ja, nu jā, protams, viņiem tādas ekskluzīva tikai viņiem pieeja, un tagad dalīties,” sacīja Dundagas novada domes priekšsēdētāja Gunta Abaja.

Gatis Vjaters gan norāda, ka ciemā dzīvojošo vēlme dzīvot netraucēti un klusumā gan neesot galvenais protestu iemesls, jo „runa ir par apkārtējo vidi, kurā tu uzturies, man mieru tas nerada, jo es zinu, kas notiek citās vietas, šādi stāvlaukumi ja tiek izbūvēti, radīta infrastruktūra, tas viss degradē apkārtējo vidi.”

Tomēr nav gluži tā, ka iedzīvotāju iebildes par topošo stāvlaukumu bijušas bez pamata, jo kā norāda „de facto”, dabas parka administrācija šobrīd meklē risinājumus, kā stāvlaukumu tomēr celt citur.

„Šis te viens mazais stāvlaukums ir ļoti maza daļa no visa projekta un projekts tiks realizēts, varbūt tiks apturēta tieši šī stāvlaukuma attīstība, bet stāvlaukums kā tāds Pitragā noteikti būs,” apgalvoja Slīteres nacionālā dabas parka direktore Ērika Kļaviņa.

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti pagaidām pārmetumus raida vien pašu ciema iedzīvotāju virzienā, jo kā sacīja VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Inguna Urtāne: „ja pašvaldība tagad nevar vienoties ar zemes īpašniekiem un nevar panākt šo te risinājumu vai kompromisu, kādā veidā šo ceļu izbūvēt, tas būtībā nozīmē to, ka viņiem ir jāmeklē cits veids, kur to pievadceļu izbūvēt un jāgroza teritorijas plānojums, jo likumīgi savādākā veidā to izdarīt nevarēs, tā saprotams būs atkal nauda un laiks.”

Ministrija gan arī atzīst, ka autostāvlaukumu būvniecības plānus neplāno pārbaudīt. Ja būs iedzīvotāju sūdzības rakstiskā veidā, tad arī situāciju skaidrošot.