Potenciālo blēdību dēļ pārmaiņas Lauku atbalsta dienestā

Vasaras sākumā policija sāka kriminālprocesu par krāpšanu Eiropas fondu finansētos projektos, kurus administrē Lauku atbalsta dienests. Izrādījās, ka kāds uzņēmums Eiropas projektu ietvaros lauksaimniecības un celtniecības tehniku pārdevis par krietni uzpūstām cenām, bet starpība klientam izmaksāta skaidrā naudā. Nu šī lieta gājusi plašumā un nu jau tiek pārbaudīts vairs nevis viena, bet jau četru uzņēmumu rīcība. Savukārt pār kontrolējošo iestādi - Lauku atbalsta dienestu -- aizdomu ēna oficiāli nav kritusi, tomēr šo un citu iemeslu dēļ dienestā briest pamatīgas pārmaiņas.

Lauku atbalsta dienestā (LAD) uzsāktas un tuvākajā laikā turpināsies rotācijas, kas aptver gan amatpersonu darba uzdevumu maiņu, gan Eiropas Savienības fondu finansējumam iesniegto projektu vērtēšanas kārtību, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums „de facto”. Pārmaiņas tiek definētas kā preventīvas darbības, lai izslēgtu potenciālu korupciju vai blēdības atbalsta maksājumu saņemšanā.

Vasaras vidū LAD notika vadošo amatpersonu sanāksme ar zemkopības ministres dalību un šajā sanāksmē likti akcenti iespējamas korupcijas un krāpšanas novēršanai. Sekas ir tādas, ka LAD sāktas rotācijas. Aizvadītajā nedēļā ar pienākumiem apmainījušies divi dienesta direktores vietnieki un tāpat notikšot arī reģionos.

„Mans politiskais uzstādījums bija, lai mēs izvairītos no dažādām neadekvātām rīcībām, un tad mēs sēdējām un domājām, kā mēs varētu rotēt pārvalžu vadītājus, bet pārcelšanās un ik dienas braukt 50-60 km ir dārgi. Izdomājām, ka nerotēsim pārvalžu vadītājus, bet var mainīt funkcijas iekšienē – no vienām uz citām,” raidījumam atklāj zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Tā kā šī perioda fondu nauda iet uz beigām un cīņa par līdzekļiem kļuvusi sīvāka, nolemts veikt arī projektu vērtēšanas rotāciju. Tas ir – Zemgalē iesniegtos projektus vērtētu, piemēram – Vidzemē, lai izslēgtu to, ka projektu vērtēšanā nozīmi ieņem jau iepriekšēja ilgstoša pazīšanās.

„Bija runa par to, ka šīs bija beidzamās kārtas, periods iet uz beigām, interese ir ļoti liela par šo naudu un pārsniegums ir ļoti liels.  Kopīgi pārrunāt, lai nebūtu šaubu ēna, jo nekādu faktu nav, un mēs nolēmām, ka, piemēram, visus Ziemeļkurzemes projektus pēdējās kārtās mēs nododam vērtēt Viduslatvijai,” informē LAD direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.

Atsevišķās LAD reģionu pārvaldēs pārmaiņas uzņemtas ar vāji slēptu sašutumu. Publiski par tām līdz šim paziņots nebija. Un tikpat neskaidri ir patiesie iemesli, kas izsaukuši šādas pārmaiņas. Viena no versijām ir, ka viens otrs LAD darbinieks palīdzējis rakstīt projektus Eiropas naudas kārotājiem, un pēc tam piedalījies to vērtēšanā. Pie rokas gan neviens nav pieķerts. Un LAD direktores vietnieks arīdzan ir kategorisks – LAD darbinieki projektu rakstīšanā neiesaistās.

Tomēr tai pašā laikā Straujuma stāsta, ka jau minētajā sanāksmē ir apspriests tas, ka absolūti nepieļaujami ir, ka LAD darbinieki raksta projektus atbalsta saņēmējiem.  „Lai izvairītos no šādām iespējām, mēs arī runājām par to, ka projekta pēdējā lapā jāparakstās, kas to ir izstrādājis, vai arī, ja rakstījis pats zemnieks, tad viņam jāuzņemas par visu tur rakstīto atbildība,” atzīmē Straujuma. Nav izslēgts, ka nākamajā fondu apguves periodā projektu rakstīšanu varētu uzticēt vien sertificētām konsultatīvām  iestādēm.

Iespējams, ka notiekošais ir arī reakcija uz pavasarī sākto kriminālprocesu. Tas atklāja, ka kāds uzņēmums Eiropas finansēto lauksaimniecības tehniku pārdod par uzpūstām cenām, bet iegūto starpību skaidrā naudā atdod pasūtītājam. Tagad aizdomas krīt jau uz četriem tehnikas izplatītājiem. Šajā lietā izmeklēšanu veic policija, bet LAD, kas uzrauga projektu īstenošanu, uzsver – viņi lietu palīdzējuši atklāt.

Tiesa gan, potenciālas pārbaudes var nākt arī no citas puses. Ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vērsies zivju konservu ražotājs SIA „Ivolga”, kas jau gadu cīnās par atbalsta maksājumu saņemšanu. „Šis uzņēmums ir mūsu klients un viņa sapratne par to, kas ir atbilstoši īstenots projekts un mūsu sapratne un tas kā to īsteno citi pretendenti – mums ir atšķirīga izpratne,” saka Ģirts Krūmiņš.

Arhīvos pieejamās ziņas liecina par uzņēmuma neviennozīmīgu reputāciju. Bet tā pārstāvis atklāj, ka KNAB nav vērsies par nesaņemtajiem maksājumiem, bet gan notikumiem, kas šo procesu pavadījuši.

„Mums parādījās privātpersonas, kas teica, ka viņi var atrisināt problēmas LAD par attiecīgu samaksu. Viņiem bija dokumenti, kas var būt pieejami tikai kontroles dienestam, fotogrāfijas,” tā par iesniegumu KNAB raidījumam „de facto” saka SIA „Ivolga” valdes loceklis Andris Grīns.

KNAB apliecina, ka pārbaude ir uzsākta, bet neko vairāk arī neatklāj. Tāpat kā to, vai ir pamats LAD pievērst pastiprinātu uzmanību.

LAD 2007.-2012.gada Eiropas fondu plānošanas periodā pavisam uzticēti vairāk nekā divarpus miljardi eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai,  Lauksaimniecības garantiju fonda un Zivjsaimniecības fonda. Vidēji ik gadu LAD dažāda veida atbalstā sadala  aptuveni pusmiljardu eiro jeb nepilnus 370 miljonus latu.