Pārvērtēs, cik valsts pārvaldei varētu izmaksāt sistēmu pielāgošana eiro

Gudrais ratus kaļ ziemā, bet ragavas vasarā. Un rādās, ka vismaz attiecībā uz eiro ieviešanu vismaz mūsu amatpersonu plāni ir līdzīgi. Un tas noteikti ir labi, ja vien nebūtu lielās nenoteiktības, vai pēc nepilniem diviem gadiem eiro vēl būs tāda valūta, kurai mēs gribētu pievienoties. Taču šobrīd eiro ieviešana ir viens no Latvijas galvenajiem mērķiem un lai 2014.gada 1.janvārī to sekmīgi izdarītu, valdība sākusi dalīt miljonus, kas nepieciešami projekta realizācijai. Tā šonedēļ uzzinājām, ka būs nepieciešami vismaz 4 miljoni latu, lai jaunajai valūtai pielāgotu valsts informācijas sistēmas. No šīs naudas vismaz 600 tūkstošus latu vien tērēs, lai grāmatvedības sistēmas turpmāk spētu rēķināt ne latos, bet eiro. Tiesa atklājies -- lai arī nauda aplēsta un valdības plānos iezīmēta, ministrijām atkārtoti pieprasītā nauda jāpārrēķina, jo nav īsti skaidrs, cik sistēmu pielāgošana maksās patiesībā.

Lai 2014.gada 1.janvārī Latvija sekmīgi pārietu no latiem uz eiro, valdība sākusi dalīt miljonus, kas nepieciešami projekta realizācijai. Būs nepieciešami vismaz 4 miljoni latu, lai jaunajai valūtai pielāgotu valsts informācijas sistēmas, tai skaitā - vismaz 600  tūkstošus latu vien tērēs, lai grāmatvedības sistēmas turpmāk spētu rēķināt ne latos, bet eiro. Latvijas Televīzijas raidījums „de facto” šovakar ziņo, ka - lai arī nauda aplēsta un valdības plānos iezīmēta, ministrijām atkārtoti pieprasītā nauda jāpārrēķina, jo nav īsti skaidrs, cik sistēmu pielāgošana maksās patiesībā.

Mūsdienās, kad katram uzņēmumam un iestādei grāmatvedības darbus veic informācijas sistēmas, eiro pievienošanās var nest gana daudz izaicinājumu informāciju tehnoloģiju speciālistiem. Vismaz tā var spriest no valdības šonedēļ vētītājām izmaksām, kas nepieciešamas, lai visas valsts iestāžu informāciju sistēmas pielāgotu eiro. Aprēķināts, ka lai to paveiktu, jau nākamgad un 2014.gadā kopā nepieciešami  4 147 144 latu.

 „Eiro ir tāds labs iemesls sakārtot lietas, skatāmies uz to pozitīvi, mums viens no eiro ieviešanas pamatprincipiem ir skatīties uz katru to gadījumu, lai viņš ir patiešām efektīvs un panākts ar valstij visizdevīgākajiem līdzekļiem,” norāda  Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

 Vai tiešām pārēja uz eiro notiks visefektīvākajā veidā, pārliecības līdz galam vēl nav. To atzīst arī Finanšu ministrijā. Viena no tēriņu pozīcijām ir ministriju un centrālo iestāžu grāmatvedības sistēmu pielāgošana eiro, kam, kā liecina pašreizējās aplēses, nepieciešami 649 863 latu. Vismaz šāda summa veidojas, saskaitot ministriju pieprasīto naudu grāmatvedību sistēmu pielāgošanai. Interesanti gan, ka summas, kādas ministrijas pieprasījušas ir visai atšķirīgas -no dažiem tūkstošiem līdz pat nepilniem 100 tūkstošiem latu.

Piemēram, Zemkopības un Kultūras ministrijas norādījušas, ka tām grāmatvedības sistēmu pielāgošanai nepieciešami 90 tūkstoši latu, nedaudz mazāku naudas summu vēlas Labklājības ministrija. Tikmēr Satiksmes ministrija norādījusi, ka tai nepieciešami vien 7,5 tūkstoši latu.

Ministrijas lielo dažādību skaidro ar lietotāju skaitu un sistēmu sarežģītību. Taču visas kā viena apgalvo, ka plānoti tikai sistēmu pielāgošanas darbi – jaunas netikšot pirktas un, izmantojot izdevību, arī pie jaunām iekārtām ministrijas necentīšoties tikt. Tiesa, eiro projektu ieviesēji atzīst, ka līdz galam skaidrības tomēr nav, kā šīs summas veidojušās un šobrīd tās varot saukt tikai par aplēsēm.

Eiro projekta vadītāja Kalsone atklāj, kas redzēts iestāžu iesniegtajos dokumentos: „Tā variācija izriet no tās dažādības,  cik ir liela tā konkrētā iestāde, kāda ir sistēma, kādi ir līgumi, kādi ir principi, ir gadījumi, kur pērk jaunu sistēmu, jo tā bija tikai robusta latiem. Tāpēc mēs pārskatījām šo rīkojuma projektu, tomēr tur vajag vēlreiz apskatīties, mēs viņu nesalikām pa ministrijām jau konkrēti, saprotot uz to, ka jāpaskatās vēlreiz. Lai optimālāk, lai vēlreiz uzmanīgāk paši īpašnieki apskatītos, kas ir viņu īpašumā.”

Kad varētu būt lielāka skaidrība, cik, piemēram, grāmatvedību sistēmu pielāgošana īsti izmaksās, ministrija šobrīd atturas prognozēt. Tāpat arī nav skaidrs, kurš vērienīgo eiro IT projektu pārraudzīs, jo bija iecerēts, ka šo darbu varētu uzticēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, taču par šo ieceri radušās domstarpības. Tikmēr uzņēmēji, kuriem pārēja uz eiro sola jaunu iespēju tikt pie pasūtījumiem, apgalvo, ka valdības aplēses esot pamatotas. Lai gan visu vienmēr tāpat līdz galam izvētīt nevarot.

“FMS” valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs norāda, ka „gan jau ka arī uz tā pārejas rēķina viens otrs domā paprasīt vairāk naudu un izmantot kādiem citiem mērķiem vai tur eiro pārejas aizsegā citas lietas atrisināt, kas ir vajadzīgas, tur jau tiem, kas apstiprina šīs izmaksas, jāliek lietā veselais saprāts un jāskatās, kur tiek prasīts pamatoti un kur tiek uzpūsti prasīts.. situācijas var būt atšķirīgas.”

Kā piemēru viņš min „Swedbank” tēriņus pārejai uz eiro Igaunijā, kas sasnieguši skaitli, kas rakstāms ar sešām nullēm. Tas esot rādītājs, ka arī pie mums taupīt nevajagot. Tiesa jāpiebilst – ko citu gan varētu teikt uzņēmējs, kurš apkalpo virkni ministriju.

„Ja nomaina valūtu, tad ir dati jāpārnes, tas nozīmē no vecām sistēmām jādabū ārā, jāsaprot, ka jums atvaļinājuma uzkrājums ir tāds, parāds ir tāds un jādabū tajā jaunajā sistēmā iekšā un tas ir kaut kāds cilvēku laiks un darbs, un vai to darbu dara mūsu konsultanti vai iestāde, tas jebkurā gadījumā ir izmērāms naudā tas darbs,” atzīmē Bergs.

Protams, otrs lielais neatbildēts jautājums – kas notiks ar šiem līdzekļiem, ja galu galā eiro tomēr nepievienosimies. Šāds plāns B gan šobrīd acīmredzot netiek uzskatīts par reālu, jo kopējās eiro ieviešanas projekta izmaksas ir vēl krietni lielākas – 8 391 528 latu. Tos tērēs gan eiro komunikācijas pasākumiem, gan skaidrās naudas apmaiņas nodrošināšanai Latvijas pastā un cenu monitoringam. Un iztērējot šādu naudu, ja vien būs ko ieviest un ja mūs kāds šajā klubiņā aicinās, Latvijai eiro droši vien būs vien jāpievienojas, patīk mums tas vai ne.