Personība. 100 g kultūras. Sonora Vaice

Šķiet, viņai izdodas viss – dziedāt sarežģītas operu ārijas, audzināt trīs bērnus - Ādamu, dvīņus Annu un Filipu, kopt dārzu un vadīt mājas būvdarbus, izglītot sevi, būt skaistai...

Kad vaicājam, kā viņa visu var paspēt, operdziedātāja Sonora Vaice atbild – kas neko nedara, tam arī nekā nav. Ir jādara!

Atrast Sonoras aktrises gēnu ir saistoši – varbūt tas ir bijis vectēvs Valtaiķos, kurš starp saimniecības darbiem paspējis spēlēt arī teātri. Kopš bērnības Gaiķos un Valtaiķos Sonorai lauku darbi kūtī vai dārzā ir labi zināmi. Skatuves gēns pārmantojies arī no mammas - kādreiz Leļļu teātra aktrises Astrīdas Pērkonas. Muzikalitāte – tā gan no tēva Jāņa Seimanova, vijolnieka, kurš spēlējis Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī.

Kad Sonoru filmējam, ir jāspēj turēt līdzi un apstādināt mirkli, kurā uzbango ovācijas pēc Burves sarežģītās partijas komponista Zigmara Liepiņa operā «Turaidas Roze», pēc Grāfienes ārijas humorpilnajā iestudējumā Mocarta «Figaro kāzas», Rozalindes Štrausa operetē «Sikspārnis», Violetas - Verdi «Traviatā» …

Vērojot Sonoru uz operas skatuves, jāpriecājas, ka viņa padsmitnieces gados neturpināja izglītot sevi medicīnā, bet izvēlējās operdziedātājas studijas.

Tomēr radošais liktenis viņu nav lutinājis nepārtraukti. Bija laiks, kad operdziedātājas balss jāmeklē no jauna, jo dvīņu nākšana pasaulē ķermenī ienesa savas korekcijas.

Taču Sonora ir smējīga. Un prot pasmieties arī par savām sievišķīgajām vājībām. Kad kameras priekšā notiesāta kūciņa par astoņdesmit centiem, dziedātāja paziņo, ka patiesībā tā maksājot trīsdesmit eiro un astoņdesmit centus – jāpieskaitot klāt masāža, kas pēc kūciņām nepieciešama, jo uz skatuves jābūt skaistai. Kalorijas pazūd arī, strādājot dārzā, kas ir pašas Sonoras un viņas trīs bērnu izplānots, kopts un veidots.

Stāstu par operdziedātāju Sonoru Vaici veido žurnāliste Ilze Strenga, režisors Juris Sējāns, operatori Uvis Burjānis, Edgars Bite, skaņu režisors Bruno Cabulis.