Italo Kalvīno "Neredzamās pilsētas" un Adas Tisenkopfas "Tartu-Pēterburga-Rīga"

Itāļu rakstnieka Italo Kalvīno (1923-1985) romāns "Neredzamās pilsētas" (1972) Daces Meieres tulkojumā ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām, tapušām īpaši šim izdevumam, iznācis apgādā "Neputns". Italo Kalvīno par savu veikumu rakstījis: "Manuprāt, esmu uzrakstījis ko līdzīgu pēdējai mīlas poēmai, kas veltīta pilsētām laikā, kad pilsētu izdzīvot kā pilsētu kļūst arvien grūtāk." Grāmatas tapšanu iedvesmojis venēciešu ceļotāja un diplomāta Marko Polo (1254-1324) darbs Il Milione, saukts arī par "Brīnumu grāmatu", viens no ietekmīgākajiem tekstiem Eiropas literatūras (un ne tikai) vēsturē. Kalvīno īsromānā mijas Marko Polo sarunas ar mongoļu hanu Hubilaju un deviņās kopās sagrupēti piecdesmit piecu iedomātu pilsētu apraksti, kas izkārtoti atbilstoši stingrai struktūrai. Par grāmatu plašāk stāsta Dace Meiere. Laikā, kad populāri kļuvis veidot dzimtas kokus un tādejādi pētīt radu rakstus, Ada Tisenkopfa grāmatā "Tartu Pēterburga Rīga" vēstī par savu ģimeni četrās paaudzēs. Uzrakstītais, kas lasāms gan latviešu, gan krievu valodā, apliecina, ka viņa vēlējusies, lai atmiņu stāsti par šiem cilvēkiem šajā pasaulē neizzustu bez pēdām un tad jau var citēt ar Josifa Brodska rakstīto: "… laiks, sastopoties ar atmiņu, iepazīst savu beztiesīgumu." Par šo darbu vēsta pati autore - Ada Tisenkopfa.