Sevis žēlošana - saudzīga attieksme pret dzīves triecieniem vai strupceļš?

Sevis žēlošana - saudzīga attieksme pret dzīves triecieniem vai strupceļš? Kas izraisa sevis žēlošanu? Vai ir kādi iemesli, kuru dēļ vajag sevi žēlot? Iespējams, ka dzīves nasta ir par smagu, bet, vai Dievs uzliek vairāk, nekā cilvēks spēj panest?