Adagio - nesteidzīgs skaņdarbs, tā nosaukums vai romantiska divdeja baletā

Adagio (izrunā "adadžo") - mūzikas tempa apzīmējums, kas cēlies no itāļu valodas un nozīmē – lēni, mierīgi, nesteidzīgi. Adagio ir lēnāks par Andante. Adagio ir ne tikai lēna tempa norādījums - par Adadžo var būt dēvēts arī skaņdarbs vai kāda cikla (simfonijas, kvarteta, sonātes vai koncerta) lēnā daļa, kas izpildāma Adagio tempā. Jo sevišķi emocionāli Adagio skan stīginstrumentos. Vīnes klasiķi un romantiķi ar Adagio bieži vien pauda savas liriskās jūtas un pārdomas- kā Bēthovens "Mēnesnīcas sonātē". Adagio ir ne tikai lēna un nesteidzīga tempa, kā arī skaņdarba vai tā daļas apzīmējums – klasiskajā baletā par Adagio sauc lēnu solodeju vai romantisku divdeju - piemēram, Odetas un prinča Zigfrīda duetu Čaikovska "Gulbju ezerā".