Antropoloģiskais reivs izstādē "Snīkeri: eko x ego"

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā šobrīd skatāma izstāde “Snīkeri: eko x ego”. Tajā atspoguļota mijiedarbe starp sporta un kultūras industrijām, “veselā miesā vesels gars” mārketingu un ražošanas tehnoloģijām, cenšoties minēt, kas snīkeru dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko? Uz sarunu Radio NABA ēterā viesosies izstādes kuratores Elīna Sproģe un Kristīne Liniņa. Ar sociālās vēstures paradoksiem izraibinātā sporta apavu attīstības gaita ir tēma, kas ļauj labāk izprast gadījumus, kad sabiedrības priekšstati par veselīgu dzīvesveidu veidojas patērnieciskā atkarībā no preču tirgus. Snīkeri ir pretrunām bagāts šīs tendences piemērs. Tie ir gan vienkāršības un komforta simbols, gan sociālā prestiža aksesuārs, kuru par globālu kulta objektu padarījusi zīmolvedība. Mūsdienās snīkerus valkā ne tikai sporta un hiphopa zvaigznes, bet ļaudis jebkurā vecumā un visdažādākajās situācijās, tāpēc izstāde meklē skaidrojumu šādam “haipam” un cenšas minēt, kas snīkeru dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko? Izstādei atlasītie materiāli – sākot no etnogrāfiskiem 19. gadsimta fetiša priekšmetiem un beidzot ar Latvijā ražotu 3D printeri, kas turpina darināt jaunus eksponātus arī izstādes norises laikā, – veido starpnozaru pieejā balstītu vēstījumu, lai atspoguļotu mijiedarbi starp sporta un kultūras industrijām, “veselā miesā vesels gars” mārketingu un ražošanas tehnoloģijām. Air Jordan sērijas kolekcija izstādes apmeklētājam sniedz panorāmas tipa pārskatu par tendenču maiņām sporta apavu nozarē pēdējo trīsdesmit gadu griezumā. Toties mūsdienas daudzviet ekspozīcijā ir virtuālas: mākslīgā intelekta radīti snīkeru prototipi, NFT produkcija un geimeru fīčas. Īpaša vieta atvēlēta ilgtspējas risinājumiem: Alestēra F. Vaipera fotoieskatam adidas laboratorijās un Āzijas ražotnēs, veselam klāstam jaunu materiālu (piemēram, mākslīgās ādas snīkeri, kas ražoti no piepes, aļģēm vai pupiņām), patērnieciskumu ierobežojošiem snīkeru izplatīšanas konceptiem un veco apavu pārstrādē radītiem jauniem modeļiem. Izstādi sadarbībā ar muzeja komandu veidojusi kuratore Elīna Sproģe. Viņa aicinājusi  tajā piedalīties snīkeru dizaina izstrādē starptautiski veiksmīgus latviešu profesionāļus – Jāni Šnē un Kristoferu Reidzānu. Snīkeru stāsta vēsturiskā dimensija un kuriozitātes nebūtu iespējamas bez dāsni piedāvātas iespējas aizlienēt eksponātus no privātkolekcijām, kuru īpašnieki labi ilustrē snīkergalvu saimi. Starp viņiem ir fizioterapeits, reperis, basketbolists, veikalnieks, mākslas galerijas īpašnieks, restaurators un citi. Ja ne vienmēr sociāli kritisks, tad ironisks noteikti ir pretsvars, ko zīmolu klātbūtnei izstādē sarūpējuši mākslinieki – Tomijs Kešs, Gerijs Lokvuds, Paula U. Eskalona, Martins Saljērs, Alisa Bluzmane, Sanders Vasinks, Aleksis Di Džusepe un Peks Šuns Pings.