Uģis Piterāns vakarā iet gulēt ar domām par kukaiņiem

Parasti, cilvēkam savā mājoklī sastopot kādu tarakānveidīgu, vaboļveidīgu, blakšveidīgu vai kādu citu kukaiņveidīgu radījumu neatskan sajūsmas, bet drīzāk nepatikas un baiļu spiedzieni. Gluži pretēji tas ir ar entomologiem, koleopterologiem, hemipterologiem un citiem dzīvās dabas pētniekiem. Arī augusta nogalē ziņu virsrakstos tika atvēlēta vieta kādam kukainim – makstenei, kas pirmo reizi tika atrasta Eiropā vistālāk uz ziemeļiem. „Nākotnes pieturā” viesojas šīs jaunpienācējas atradējs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta un Latvijas Dabas muzeja vecākais eksperts Uģis Piterāns. Pats sevi viņš dēvē par biologu - seškājaino, astoņkājaino, reizēm arī spārnaino un četrkājaino draudziņu un to mājvietu vērotāju un bildētāju, kurš reiz atzinis, ka „vakarā iet gulēt ar domām par kukaiņiem, un no rīta ceļas ar tām”.