четверг, 1. декабря

Именины: Emanuels, Arnolds

Latvijas Sabiedriskie Mediji Bērnistaba

Ukraiņu tautas dzejnieka Tarasa Ševčenko dzimšanas dienā

Trešdien, 9. martā, ir Ukrainas tautas dzejnieka Tarasa Ševčenko dzimšanas diena. Izrādot solidaritāti ukraiņu tautai šajā grūtajā laikā, visi Latvijas Radio kanāli 9. martā ēterā atskaņos Ševčenko slaveno dzejoli „Novēlējums” (ukraiņu valodā – „Заповіт”, krievu valodā – „Завещание”). Tarass Ševčenko (1814-1861) bija dzejnieks, gleznotājs un publicists. Viņu lielā mērā uzskata par modernās ukraiņu valodas pamatlicēju. Par godu viņa dzimšanas dienai ukraiņu kopiena aizvien katru gadu rīko dažādus pasākumus. Arī Rīgā, Kronvalda parkā, godinot izcilo dzejnieku, atrodas piemineklis. „Ševčenko vēsturiski bija liela nozīme ukraiņu nacionālās identitātes veidošanā. Pats dzimis vēl dzimtbūšanā, Ševčenko iemiesoja tautas skatījumu un vienmēr cīnījās par brīvību un Ukrainas tautu,” norāda iniciatīvas virzītāja, Latvijas Radio 4 – Doma laukums galvenā redaktore Anna Stroja. Par godu slavenā dzejnieka dzimšanas dienai un izrādot solidaritāti Ukrainai, Latvijas Radio atskaņos Ševčenko slaveno dzejoli „Novēlējums”. Tas ar “Radioteātra” atbalstu izskanēs trīs valodās – latviešu, krievu un ukraiņu. Latviešu valodā to atdzejojis un ierunājis aktieris Gundars Grasbergs, savukārt atdzejojuma autors ir pazīstamais dzejnieks Knuts Skujenieks. Krievu valodā dzejoli lasīs Rīgas Krievu teātra aktieris Anatolijs Fečins, savukārt ukraiņu valodā – Kijevas teātra aktrise Laura Vilcāne, kas Latvijā bēgļu gaitās ieradusies trešajā Ukrainas-Krievijas kara dienā. Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3 – Klasika, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv un Latvijas Radio 6 – NABA „Novēlējums” izskanēs 9. martā  plkst. 11.00. Savukārt, Latvijas Radio 4 – Doma laukums to atskaņos divas reizes – rīta programmā „Doma laukums”, kur stāstīs arī par Ševčenko gaitām Rīgā un viņa pieminekli, kā arī plkst. 16.00 raidījuma “Skaņas. Domas. Tikšanās” sākumā. Tarass Ševčenko “Novēlējums”, atdzejojis Knuts Skujenieks Kad es miršu, lieciet mani Kapu kalnā dusēt, Pašā vidū plašai stepei, Manā dzimtā pusē. Tā, lai tālu druvas platās Un Dņepru, un kraujas Varu redzēt, varu dzirdēt, Kā viļņi tur graujas. Kad no Ukrainas tie nesīs Zilās jūras klajā Ienaidnieka asins straumes, Visu brīdī tajā: Druvas, laukus, pametīšu, Došos pats pie Dieva Pateikties… bet līdz tam brīdim Nepazīstu Dieva. Apglabājiet, sacelieties, Važas zemē miniet, Ienaidnieka asinīm jūs Brīvi apslaciniet. Mani savā lielā saimē, Saimē brīvā, jaunā, Neaizmirstiet, atcerieties, Pieminiet bez ļauna.