Atslēgas. Zemes reforma? Nē, revolūcija!
1920. gada 16. septembrī Latvijā tika pieņemts pirmais agrārās reformas likums. Vai tas tika balstīts tīrā tautsaimniecībā? Nē, politikas tajā bija pārpārēm. 1920. gada pavasarī Latvijas tauta pirmoreiz vēlēja savu parlamentu – Satversmes sapulci. Tolaik puse Latvijas lauku zemes piederēja muižām – tās bija izmirušās feodālās iekārtas paliekas. 80% tautas bija laucinieki, no tiem divas trešdaļas – bezzemnieki, muižu darpaspēks. Lauku ļaudis pieprasīja zemi. Viņiem tā bija jādod.
Muižu pārveide bija neizbēgama, tāpēc agrārās reformas notika daudzviet Eiropā. Tomēr Latvijā tā bija viena no radikālākajām, jo pilnībā iznīcināja muižniecību kā ekonomisku un politisku spēku. Zemes sadalīšana sīkās jaunsaimniecībās, no vienas puses, ļāva tikt pie zemes teju jebkuram gribētājam. Taču no otras, liedza uzzelt bagātām nu jau pašu latviešu lielsaimniecībām. Sekas šādai sadrumstalotībai jūtam vēl šodien. Tāpat arī postažai, ko reforma nesa veco muižu ēkām. Vai toreiz, pirms teju 100 gadiem, latvieši varēja rīkoties prātīgāk?