Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kā veicināt hokejistu spriestspēju?

Hokejs kā neviens cits sporta veids pēdējos mēnešos nonācis sabiedrības krustugunīs. Pie vainas vairāku vadošo hokejistu un treneru lēmumi turpināt darba gaitas agresorvalstī Krievijā. Lai arī sabiedrība savu nosodījumu neaiztaupīja, pašā hokeja vidē teju nevienam par kolēģu izvēlēm nav bijis nekas kritisks bilstams, kas vedina uzdot jautājumus par vidējo spriestspējas līmeni Latvijas hokejā. 

Intervija - Armands Puče, Hokeja apskatnieks

Vienai daļai bijušo sportistu liekas, ka viņi saprot to, ko dara treneri. Attiecīgi mums ir jāsaprot, kas viņus ir audzinājis? Ja viņus ir audzinājis aprobežots cilvēks, tad mēs nevaram sagaidīt, ka šie cilvēki, kas varbūt ir izcīnījuši kausus un atdevuši piespēles, ir gana viedi kā treneri. Tad vecākam ir liels risks nonākt apstākļos, kad tie nodod bērnu aprobežotā vidē, pliekanā, nepateicīgā, kurā tiražē stūrgalvīgus muļķus. Un tā ir liela nelaime.” 

Latvijas Basketbola savienība jau vairāk nekā desmit gadus Jaunatnes basketbola līgas nolikumā iekļāvusi punktu, ka nesekmīgie skolas solā nedrīkst spēlēt sezonas finālsacensībās un pretendēt uz dalību jaunatnes izlasēs. No vienas puses, šāds ierobežojums nedaudz konfliktē ar ANO Bērnu tiesību konvencijas 31. pantu, kas atzīst ikviena bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izklaides pasākumos, kas atbilst viņa vecumam. No otras puses, Latvijas Republikas Izglītības likuma 4. pants paredz izglītības obligātumu no 5 līdz 18 gadu vecumam, tāpēc zināmu ierobežojumu noteikšana sporta sacensībām, lai veicinātu izglītības apguvi, drīzāk uzskatāmi par attaisnojamiem. Jaunatnes hokeja sacensībās nekādu ierobežojumu nesekmīgajiem nav. 

Intervija - Roberts Pļāvējs, LHF ģenerālsekretārs

Pirmkārt, ir jāsaprot, kur mēs virzāmies. Vai mēs virzāmies uz masveidību, izglītību vai profesionalitāti. Šajos nestabilajos apstākļos, kur hokeja nākotne vispār nav skaidra, vēl kaut kādā veidā ierobežot iespēju spēlēt vai tikt iekļautiem izlasēs, ir grūti.” 

Ko nedara federācija, to hokeja klubi var darīt paši. Hokeja skola “Mogo” audzēkņu sekmes reizi pusgadā pārbauda pati. Skolas direktors Agris Saviels savulaik hokeja dēļ mācības pameta pēc 10. klases un vidējo izglītību ieguva tikai 22 gadu vecumā. Pašlaik viņš ir trešā kursa students augstskolā.

Intervija - Agris Saviels, HS “Mogo” direktors

Hokejs vecākiem ir tāds kā instruments. Bieži vien – vienīgais, kā bērnu piespiest vai motivēt labi mācīties. Ja nemācīsies, neiesi uz hokeju!”

Izsenis hokeja virsotņu kaldināšanā jaunie spēlētāji jau ļoti agrā vecumā startē citvalstu čempionātos. Kādreiz Latvijas jaunie hokejisti aktīvi spēlēja Baltkrievijas un Sanktpēterburgas čempionātos, tagad aktuāla kļuvusi Somija. Lai arī hokeja prasmes no tā iegūst, ceļā tiek pavadīts ļoti ilgs laiks, kas gadu gaitā sasummējas.

Intervija - Armands Puče, Hokeja apskatnieks

Vecāku atbildība ir tāda, ka viņi bieži vien šo vardarbību pret bērnu tādā veidā arī izpauž: izvēlas sporta veidu, sapni, bērna vietā. Bērns jau, protams, priecājas, ka viņam nav jāiet uz skolu kādā brīdī. Bet drīzāk ir jārunā par to, ka spiežam bērnu mācīties, nevis spiežam iet uz treniņiem.” 

Intervija - Agris Saviels, HS “Mogo” direktors

Ja tu nespēlē NHL vai vismaz KHL, nesapelnīsi atlikušajam mūžam. Pat ja sapelnīsi, tāpat blakus vajadzīgi cilvēki, kuri palīdz ieguldīt, tevi neapmāna. Lai kur spēlētu, tā izglītība tāpat būs vajadzīga un kaut kas būs jādara jebkurā gadījumā.”

Intervija - Armands Puče, Hokeja apskatnieks

Sports nav profesija. Tā ir izklaide. Ja kāds saka, ka tur kaut ko var nopelnīt… Pārsvarā tie gadījumi arī beidzas diezgan skumji – ar visu to naudas pelnīšanu. Agrāk vai vēlāk viņi stāv pie ratiem, un tie rati visbiežāk ir pilni ar sūdiem.” 

Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs norāda uz ieceri veidot “Hokeja ekselences” centru, kura ietvaros būtu gan speciālas hokejistu klases skolās, gan hokejistiem pielāgotas mācību programmas vietējās augstskolās. Lai šādu projektu federācija aizsāktu, nepieciešami lieli finanšu resursi, kādu šobrīd neesot, norāda Pļāvējs. Situācija varētu mainīties tad, ja pasaules čempionātu Rīgā izdosies noslēgt ar ievērojamu peļņu.