Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kā hokeju Latvijā padarīt pieejamāku vidējai ģimenei?

Hokejs Latvijā ir viens no populārākajiem, bet reizē arī dārgākajiem sporta veidiem. Ne kura katra ģimene var atļauties bērnu hokeja treniņus, un tas negatīvi ietekmē Latvijas izlases konkurētspēju pasaules čempionātos. Kas darīts līdz šim un ko varētu darīt turpmāk hokeja pieejamības veicināšanai, pētīja Andris Auziņš, Juris Valdovskis un Raimonds Rudzāts.

Hokejs ir dārgs sporta veids un vidējai ģimenei Latvijā nav pa kabatai. Rīgas komandas pārstāvošo bērnu vecāku aptaujā tika apkopotas vidējās izmaksas par vienu hokejistu. Pilnvērtīgas sezonas laikā septiņgadnieka izdevumi vecākiem var sastādīt 3000 eiro lielus tēriņus, bet vidusskolas vecuma jaunieša hokeja izmaksas sezonā sastāda nepilnus 10 tūkstošus eiro, un bieži vien pat vairāk. Izdevumu pozīcijas sastāda inventāra iegāde un vecāku maksājumi par treniņiem, turnīriem, nometnēm.

Intervija - Viesturs Koziols, LHF ģenerālsekretārs

«Mēs ļoti labi zinām, ka vecāku līdzmaksājumi klubos, kuros ir pašvaldības līdzfinansējums, no privātajiem klubiem atšķiras četras piecas reizes, dažviet – pat desmit reizes.»

Pateicoties pašvaldību dotācijām, ārpus Rīgas vairākās Latvijas pilsētās vecāku ikmēneša maksājumi par hokeja apguvi ir 40 – 50 eiro robežās, kamēr Rīgā vidējā mēneša maksa par treniņiem ir lēšama 150 eiro apmērā, bet vietām – arī dārgāk. Lielākās izmaksu pozīcijas gan sastāda turnīri un nometnes, bet arī tajās pašvaldības ārpus Rīgas rod iespēju mazināt izmaksu slogu vecākiem.

Galvaspilsētā ir viena pašvaldības dotēta hokeja apguves vieta – hokeja skola „Rīga”. 2020. gadā tā no pašvaldības saņēma vairāk nekā 400 tūkstošus eiro lielu dotāciju.

Pārējās septiņas ir privātās hokeja skolas, kas pašvaldības dotācijas tiešā veidā nesaņem:

  1. Hokeja skola «Prizma»
  2. Hokeja skola «Kurbads»
  3. Hokeja klubs «Baltic Wolves»
  4. Hokeja klubs «Mogo»
  5. Hokeja klubs «Ice Academy»
  6. Sieviešu hokeja klubs «Laima»
  7. Hokeja klubs «BHC37»

Kā norāda uzrunātie privāto hokeja skolu pārstāvji, šāda kārtība arī ir galvenais iemesls hokeja dārdzībai.

Intervija - Andis Pikāns, Hokeja skola „Kurbads”

«Hokeja skolām, kuras ir pašvaldību paspārnē, šie maksājumi ir mazāki, stipri mazāki. Pašvaldības var budžetā ieplānot tam naudu, un tā arī tas veidojas. Bet – vai tas ir godīgi? Es domāju, ka nav godīgi.»

Intervija - Ēriks Miļuns, Hokeja klubs „Prizma”, Hokeja skola «Pārdaugava»

«Mēs pēdējos divus gadus esam apvienojušies akreditēto sporta skolu asociācijā ar futbolistiem – „Metta», „Alberts” –, ar Zeļonija džudo skolu. Tagad ir arī dejotāji. Mēs jau divus gadus cenšamies griezties Rīgas domē ar lūgumu izvērtēt visās instancēs iespēju palīdzēt tieši Rīgas pilsētā.”

Gan „Kurbads”, gan „Pārdaugava” ir akreditējuši profesionālās ievirzes programmas, kā rezultātā no valsts saņem dotācijas treneru algām tieši tādā pašā veidā kā pašvaldību sporta skolās. Uz citiem pašvaldību labumiem tās nevar pretendēt tikai tāpēc, ka nav pašvaldību dibinātas, lai arī iziet tādu pašu akreditācijas kārtību kā pašvaldību sporta skolas.

Lai mazinātu hokejistu vecāku finansiālo slogu, Latvijas Hokeja federācija sacensībās kompensē daļu ledus īres izmaksu. 2019. gadā, kad tika aizvadīta iepriekšējā pilnvērtīgā sezona, šim mērķim no federācijas budžeta tika novirzīti nepilni 250 tūkstoši eiro.

Bērnu un jauniešu hokeja vajadzībām tiešā veidā valsts finansējums federācijai piešķirts netiek. Pastarpināti šādam mērķim kalpo valsts kapitālsabiedrības „Latvijas Valsts meži” ikgadējie ziedojumi, kuru sadalījumu nosaka premjera Krišjāņa Kariņa vadītā Nacionālā sporta padome. Padome ir noteikusi, ka vismaz 20% ziedojuma summas ir jānovirza jaunatnes sporta veicināšanai. Koziols skaidro, ka hokeja gadījumā šis nosacījums tiek izpildīts, ziedojumu novirzot jaunatnes izlasēm.

Bērnu un jaunatnes hokeja attīstības veicināšanai Hokeja federācija ik gadu saņem apjomīgus mērķa ziedojumus no dažādiem Latvijas uzņēmumiem. Federācijas iesniegtajos gada pārskatos gan vērojamas šādas tādas īpatnības. Tā, piemēram, 2017. gadā „Maxima Latvija” ziedojusi 100 000 eiro federācijas statūtos paredzētājiem mērķiem, tai skaitā, bet neaprobežojoties – bērnu un jaunatnes čempionātu organizēšanai 2017./2018. gada sezonā. Uzņēmums par to plaši vēstīja arī publiski.

Kā redzams Gada pārskatā par 2017. gadu, šim mērķim federācija nav iztērējusi nevienu centu, 89 tūkstošus eiro iztērējot U20 izlases dalībai pasaules čempionātā Francijā, bet nepilnus 11 tūkstošus eiro reklāmas pakalpojumiem pasaules čempionātam hokejā.

Reklāmas pakalpojumi IIHF pasaules čempionātam EUR 10 726.

IIHF PČ U20 1.divīzijas A grupas čempionātam Francijā EUR 89 274.

Intervija - Viesturs Koziols, LHF ģenerālsekretārs

“Kas ir tavs jautājums? Es gribu saprast. Mēs 2017. gadā neko neesam iztērējuši bērniem, jauniešiem?

No „Maxima” 100 000 eiro – jā, [neesat]. Tā jūs paši savā Gada pārskatā rakstāt.

Es apšaubu. Es pilnīgi nepiekrītu tam! Esmu simtprocentīgi pārliecināts, jo mēs katru gadu iesniedzam arī atskaites un ar „Maximu” šo naudas izlietojumu vienmēr esam saskaņojuši. Es ļoti apšaubu tavu apgalvojumu.”

Pēc intervijas aplūkojis konkrēto Gada pārskatu, Koziols norāda, ka neatminas, kāpēc ziedojuma izlietojums iegrāmatots tieši šādi, bet, ja tas nebūtu izmantots lietderīgi, uzņēmums neturpinātu ik gadu federācijai ziedot. Hokeja federācija cer, ka lielāks valsts atbalsts bērnu un jaunatnes hokeja veicināšanai varētu sekot pēc prioritāro sporta veidu noteikšanas, taču ar piebildi, ka tiks izvērtēta arī katra sporta veida dārdzība.

Intervija - Viesturs Koziols, LHF ģenerālsekretārs

«Pat būdami tajā topā, cik mēs uz vienu audzēkni saņemsim? Cik saņems basketbols, cik – hokejs? Es tagad nosaukšu apaļu skaitli – 150 eiro. Basketbolā šie 150 eiro ir daudz vērtīgāki nekā hokejā. Ekipējuma, ledus izmaksu, cilvēku skaita un citu faktoru dēļ.»

Hokeja federācija cer, kā nākotnē valsts budžeta dotācijas varētu tikt piešķirtas arī konkrētiem bērnu hokeja dārdzības mazināšanas mehānismiem. Kā, piemēram, ledus izmaksu kompensācijām, kuras šobrīd daļēji sedz federācija, daļēji bērnu vecāki, daļēji – klubi no savu atbalstītāju ziedojumiem.