Kas jāmaina Latvijas sportā? - Bērni mājās "staigā pa sienām", bet turpinās sportot ārā

Jau kopš oktobra vidus sportojošie bērni savas prasmes slīpē brīvā dabā. Līdz 21. decembrim vēl bija iespējams arī piedalīties individuālās nodarbībās iekštelpās, taču pēdējo pusotru mēnesi liegta arī šāda iespēja. Tas novedis pie vairākām problēmām – slidenajos laikapstākļos gūtiem savainojumiem, sporta nodarbību pamešanas un depresīvas uzvedības.

Intervija - Kristaps Kozlovskis, ”Basketbola klase” vadītājs

"Viņi šobrīd reāli rāpo pa sienām. Tas ir tas, ko man vecāki saka. Viņi šobrīd iegrimst depresijā, ieslēdzas un nenāk ārā no istabas. Jo viņiem vairs nav mērķa. Es gandrīz katru dienu esmu runājis ar kādu no vecākiem. Man kāds ir piezvanījis, pasūdzējies, padusmojies."

Situācijas mudināts, Kozlovskis kopā ar citiem privāto sporta skolu vadītājiem izveidoja Veselības drošības protokolu. Tas ir priekšlikums kārtībai, kādā nodarbības varētu atsākt iekštelpās. Sporta pedagogi priekšlikumu iesniedza izskatīšanai Saeimā. Tā ar 93 balsīm par un nevienu pret uzdeva Ministru kabinetam nodrošināt sporta nodarbību nepārtrauktību. Praksē gan šādam uzdevumam nav nekādas jēgas, jo nodarbības ne brīdi nav tikušas pārtrauktas – tās vienkārši ir notikušas ārā. Un tur tās notiks arī turpmāk. Veselības ministrija skaidro, ka saslimstības rādītāji ar covid-19 ir pārāk augsti, lai šobrīd domātu par nodarbību atsākšanu iekštelpās.

Intervija - Oskars Šneiders, Veselības ministrijas pārstāvis

«Ja sporta nozare varēs pierādīt, ka to var izdarīt droši ātrāk kā kumulatīvā saslimstība būs 200 saslimušie uz 100 tūkstošiem cilvēku 14 dienu  laikā un epidemiologi tam piekritīs, tad sporta nozare var iet kopā ar IZM uz valdību un rosināt to, ka bērniem sportošana telpās tiek uzsākta ātrāk.»

Intervija - Edgars Severs, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis

«Ir aptuveni trīs reizes jāsamazinās šiem saslimstības rādītājiem, lai atbilstoši valdības apstiprinātai stratēģijai un pieejai varētu būt runa par sportošanu iekštelpās individuāli.»

Lieli un ilglaicīgi cietēji no situācijas ir arī sporta infrastruktūras objekti, kuriem draud izmiršana. Olimpiskajam sporta centram tikai valsts atbalsts palīdzējis aizvadīto gadu noslēgt bez parādiem. Ja šogad nebūtu bijis valdības lēmuma par ledus halles ierīkošanu pasaules čempionāta hokejā vajadzībām, tad nauda uzņēmuma kontā būtu beigusies jau aprīlī, norāda sporta centra valdes locekle Zane Gemze.

Intervija - Zane Gemze, Olimpiskā sporta centra valdes locekle

«Mēs šobrīd noslodzes ziņā esam 3%, bet ieņēmumu ziņā 5% - 7% apmērā no tā, kas mums ir bijis iepriekšējā periodā. Jā, šie finanšu resursi ir ļoti būtiski. Tā kā ārkārtas situācija ir pagarināta, tas ļoti būtiski ietekmē mūsu spēju darboties.»

Pat ja vēlā pavasarī vai vasaras sākumā drīkstēs atsākt individuālas nodarbības iekštelpās, Gemze to nesaskata kā potenciālu glābšanas riņķi sporta infrastruktūrai. Uzturēšanas izmaksas pārsniegs klientu maksātspēju par telpu izmantošanu.

Intervija - Zane Gemze, Olimpiskā sporta centra valdes locekle

«Neskatoties uz to, vai trenējas 40 bērni vai viens, futbola hallē gaismas deg, treneris strādā. Jautājums – vai viens bērns spēj segt visus tos izdevumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šādu infrastruktūru?»

Sporta nozare Latvijā šobrīd piedzīvo savu visu laiku lielāko krīzi. Vadošajām sporta organizācijām šis ir piemērotākais brīdis arī darbos apliecināt gatavību uzņemties līderes lomu sporta nozares attīstībā. Latvijas Televīzija aptaujāja trīs lielākās valsts budžeta pārdalītājas – Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Komandu sporta spēļu asociāciju un Latvijas Olimpisko komiteju – aicinot konkretizēt, kādas darbības tās ir veikušas cīņā par bērnu sporta norisi pienācīgos apstākļos.

Intervija - Einars Fogelis, LSFP valdes priekšsēdētājs

«16. oktobrī Latvijas Sporta federāciju padome ar vēstuli vērsās gan pie premjera Kariņa, gan Veselības ministrijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijā un lūdza izvērtēt mūsu sagatavotos priekšlikumus. Izstrādājām tos ļoti rūpīgi, ar vairākām federācijām. Taču, sākot ar 17. oktobri, tika noteikti individuālie treniņi, kas nebija mūsu priekšlikums. Kopš pēdējiem ierobežojumiem šādas diskusijas vairāk nav notikušas.»

Intervija - Kaspars Gorkšs, LKSSA izpilddirektors

«Pirms katru ierobežojumu izstrādes mēs esam iesaistījušies, pat līdz detaļām palīdzot izstrādāt Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, lai pielāgotu tās pēc iespējas precīzāk aktuālajai sporta situācijai Latvijā. Diemžēl rezultāts vienmēr ir atšķirīgs no izstrādātā, jo situācija mainās lēmuma pieņemšanas brīdī, kurā vairs neesam iesaistīti.»

Intervija - Žoržs Tikmers, LOK prezidents

«Bērnu un jauniešu sportu LOK spēj ietekmēt tikai savas, kā nevalstiskas organizācijas, iniciatīvas ietvaros, cenšoties palīdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai īstenot tai Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto kompetenci - valsts politikas bērnu sporta jomā izpildi.»

Latvijā lielākās privātās basketbola skolas vadītājs Kristaps Kozlovskis lēš, ka ierobežojumu rezultātā sportu varētu pamest līdz pat 20% bērnu. Viņš pauž cerību, ka Ministru kabinets tomēr iepazīsies ar viņa un citu skolu vadītāju izstrādāto priekšlikumu.

Intervija - Kristaps Kozlovskis, ”Basketbola klase” vadītājs

«Paskatāmies, kas notiek sabiedriskajā transportā. Ja vienā trolejbusā var iekāpt 30 bērni. Cik tur ir kvadratūra? Maza, man tā šķiet. Bezmaz vai viens soda laukums basketbolā. Savukārt sporta zālē, kur mēdz būt pat 400 kvadrātmetri – nu, kāpēc bērni tur nevarētu trenēties?! Tas ir man nesaprotami.»

Lai saglabātu tehniskās iemaņas, izmanīgākie treneri sportistus šobrīd ved uz Igauniju, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija. Kaimiņvalsts esot nolūkota arī kā norises vieta nometnēm.