Kas jāmaina Latvijas sportā? - Uzņēmēji sportam ziedo daudz mazāk

Pirms diviem gadiem sporta sabiedrība izgāja ielās un izvērsa masīvu kampaņu „Es atbalstu sportu!”. Iemesls šādai aktivitātei bija nodokļu reformas rezultātā piedzīvotais ziedojumu kritums no uzņēmējiem. Kustības aktivitātes beidzās līdz ar valdības deklarācijas pieņemšanu. Tajā starp solījumiem ir arī sporta nozares finansēšanas pārskatīšana, diskusija par prioritārajiem sporta veidiem un sporta pārvaldības sistēmas pilnveidošana. Nepilnus divus gadus vēlāk visās šajās jomās – joprojām bez taustāmiem rezultātiem.

Ārēji sporta sabiedrība palikusi rāmāka, taču teju visas Latvijas Televīzijas aptaujātās sporta federācijas akcentē ievērojamu ziedojumu kritumu.

Vieglatlētikas savienībai īpaši smags bija 2018. gads, kas bija pirmais, kad stājās spēkā jaunā kārtība. Pērn aina labāka, taču ne visi saņemtie ziedojumi ir domāti sporta veida kopējai attīstībai.

Kamaniņu sporta federācija pērn ziedojumos nav saņēmusi neko. Savukārt aktīvāk piesaistīt reklāmdevējus apgrūtinot starptautiskās federācijas ierobežojumi, sarakste ar VID par komercdarbības veikšanu biedrībās un arī pandēmija.

Kritums vērojams arī bobslejā, taču palielinājušies ieņēmumi no reklāmas, jo ar atsevišķiem ziedotājiem juridiski mainīta sadarbības forma. Tāpat būtisku lomu spēlē bartera darījumi – kā, piemēram, apģērbs, transports, publicitātes pasākumi.

Ziedojumu apjoms būtiski samazinājies arī Riteņbraukšanas federācijā. Tās izpilddirektors Toms Markss kritumu lēš 70% apmērā.

Intervija - Toms Markss, LRF izpilddirektors

«Pirms reformas ziedojumos mūsu federācija saņēma vairāk nekā 200 000 eiro. Nākamajā gadā pēc reformās – 2019. gadā – mēs jutām to triecienu un tie bija knapi 100 000 eiro. Tendence arī uz priekšu turpinās diezgan nelabvēlīgi. Nav noslēpums, ka mūsu federācijas juridiskajiem biedriem mēs kā federācija varam palīdzēt, un ar šo ziedojumu formu mēs viņiem bijām ļoti laba platforma, lai viņu pasākumus atbalstītu no mūsu puses. Arī tas ļoti kardināli cieta – mūsu kopīgi atrastie uzņēmēji vairs neizvēlējās šo ceļu un arī viņiem [biedriem] radās problēmas ar sacensību rīkošanu».

Savulaik, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām, uzņēmēji varēja saņemt ienākuma nodokļa atlaidi 75% apmērā, bet ne vairāk kā 20% apmērā no kopējās uzņēmuma ienākuma nodokļa summas. Kāpēc ziedošanas kārtība tika mainīta? Viens no publiski sevišķi neizceltajiem iemesliem bija daļēja ziedojumu atpakaļ atdošana saviem ziedotājiem, ar ko īpaši grēkoja tieši sporta organizācijas.

Intervija - Zintis Ekmanis, LBSF ģenerālsekretārs

«Aplinkus nāca, piedāvāja visādi. Acīmredzot pārbaudīja mūsu nostāju. Tad es sūtīju atpakaļ: „Ko jūs? Mēs taču jums piedāvājam produktu! Mēs jums piedāvājam ekskluzīvu produktu un mums par to vēl jums būs jāsamaksā?» Nē! Bet sistēma tāda bija? Tāda sistēma diemžēl bija, jā.”

Intervija - Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas pārstāvis

«Tas nebija izšķirošais faktors, jo izšķirošais faktors bija pati reformas būtība: ar mērķi par uzņēmējiem. Diezgan loģiski – ja uzņēmumi mazāk nomaksā nodokļus valstij, viņi nevar ar šiem nodokļiem padalīties ar citiem. Tad tas atvieglojums nevar būt tik liels.»

«Ja atceramies, tad iepriekš uzņēmējiem ienākumu nodoklis bija jāmaksā par katra gada rezultātu – faktisko peļņu. Pašlaik šis nodoklis tiek maksāts, tikai sadalot peļņu dividendēs vai veicot kādus ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus. Attiecīgi ir ļoti būtiski samazinājušies uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi kā tādi.»

Pēc nodokļu reformas uzņēmumiem pastāv trīs varianti, kā var ziedot un vienlaicīgi nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli. Var ziedot summu, kas nepārsniedz 5% no uzņēmuma tīrās peļņas. Var arī ziedot 2% no summas, kas iepriekšējā gada laikā samaksāta darba algās. Trešā iespēja ir ziedot līdz 20% no nodokļa apmēra, kas jāmaksā valstij, ja peļņa tiek sadalīta dividendēs. Lai arī ziedošanas iespēju ir vairāk, uzņēmēji ziedo mazāk, jo tiem vairs nav jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, ja peļņa tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā. Sportam šāds regulējums ir nelabvēlīgs, uzskata federāciju pārstāvji.

Intervija - Zintis Ekmanis, LBSF ģenerālsekretārs

«Noteikti, ka vajadzētu būt kaut kādai atbalsta sistēmai uzņēmējiem, lai viņiem būtu interesanti uzturēt sportu – ziedot sportam.»

Finanšu ministrijā norāda, ka esošie trīs nodokļu atlaižu veidi tapuši tieši diskusijās ar sporta nozari, jo sākotnēji ministrija paredzējusi vien divus variantus. Kopš reformas ieviešanas ar jauniem priekšlikumiem neviens sporta sabiedrības pārstāvis ministrijā nav vērsies. Tikmēr „Es atbalstu sportu!” mājaslapa savu darbību ir beigusi.