Pirtniece no Jelgavas novada - Lienīte Vītiņa-Zustrupa. Tuesi.lv

«Pirts ir brīnišķīga vieta, kur pārdzimt, pabūt ar sevi un sākt izprast lietas un notikumus savādāk. Tā ir vieta, kur cilvēks ir kails, viņam vairs nav masku, viņš paliek ar savām domām un sajūtām. Pēc pirtiņas rodas vieta jaunai, spilgtai enerģijai darboties, mīlēt, dzīvot un atsperties,» ir pārliecināta Lienīte Vītiņa-Zustrupa – pirtniece no Jelgavas novada.

«Senākā paaudze ir iebaidīta – nemēģināt, nedarīt, nerunāt. Tas nevedina uz izaugsmi, uz skanošu, brīvu, skaistu, piepildītu dzīvi. Vajag iet un runāt, vajag būt godīgiem pret sevi un citiem,» aicina Lienīte.

«Cilvēks, kurš dzīvo, strādā un dara to, kas viņam patīk, mirdz, viņš dzied dvēselē. Tā ir mana Latvija – ka cilvēki darītu to, kas viņiem patīk un dalītos tajā ar citiem. Es gribu tādu Latviju, kurā cilvēki nesavtīgi dalās,» saka Lienīte.

«Man patīk mana vieta, mans Zemgales līdzenums. Es redzu saulīti uzlecam pie horizonta un es to varu pavadīt norietot. Man patīk, kad es redzu plaši – manas domas un prāts lido. Es sevi ļoti ļoti labi sajūtu Zemgalē.»